Brālis Ādams

Kārlis Kērle (Karl Kehrle), nākamais Brālis Ādams, nāca pasaulē 1898.gada 3.augustā, dzirnavnieka ģimenē Mitelbiberahā, nelielā ciematiņā Vācijas dienvidos, netālu no Bodenezera.
Mazais Kārlis jau no bērnības bija slimīgs zēns, vecāki bija nabadzīgi un viņi izlēma nodot dēlu klosterī, kur viņam būtu nodrošināta stabilāka un pārtikušāka dzīve. Tā Kārlis Kērle vienpadsmitarpus gadu vecumā, 1910.gada martā nonāca Anglijas dienvidrietumos Bakfāstas (Buckfast) benediktīniešu klosterī. Gan klostera vēsture, gan mūki bija saistīti ar Kērles dzimto pusi, Švābiju un bija vācu izcelsmes.

Jaunais Brālis Ādams bija slimīgs un nepiemērots smagiem fiziskiem darbiem, tāpēc tika norīkots klostera virtuvē par palīgu. Tas bija liktenīgs pavērsiens viņa dzīvē, jo virtuves vadītājs Brālis Kolumbāns bija ne vien labestīgs cilvēks, bet arī klostera dravnieks.

1913.gads bija grūts gads klostera dravai, jo trahejas ērce nodarīja lielu postu saimēm, kuras pārsvarā bija vietējās, tumšās Anglijas bites, Eiropas tumšās bites (A.m.mellifera) paveids. Saimju bojāeja turpinājās arī nākamajos gados un 1916.gadā klosterī no 46 saimēm bija palikušas tikai 16 saimes. Saimes ar vietējām bišu mātēm bija aizgājušas bojā, izdzīvoja tikai krainiešu (Carnica) un Itāliešu (Ligustica) krustojumi. 1917.gadā tiek sakrustota tumšā itāliete ar vietējās tumšās bites rases traniem un tas ir sākums Buckfast bišu rasei.

1919.gada 1.septembrī Brālis Ādams pārņem klostera dravu, jo Brālis Kolumbāns ir sasniedzis jau cienījamu vecumu. Viņš daudz laika pavada biškopības literatūras studijās, iepazīstas ar austriešu mūka Gregora Mendeļa darbiem. Mendeļa atklātie iedzimtības likumi bija nonākuši aizmirstībā un tikai 1900.gadā 3 zinātnieki savos eksperimentos tos pierādīja un tie kļuva plašāk pazīstami.  
1919.gadā profesors Ludvigs Armbrusters izdod „Bišu selekcijas mācību” un šī grāmata ir Brāļa Ādama turpmākā darba pamatā.

1920.gadā notiek pirmie F1 krustojumi ar Kipras biti. 1925.gadā tiek ierīkota  Šerbertonas apsēklošanas stacija Dartmūras silā. Klostera dravā jau ir vairāk par 120 saimēm. Turpmāk saimju skaits tiek palielināts līdz 320, neskaitot vairāk nekā 500 atdaleņus, kurus izmanto māšu apsēklošanai.

Gan saimnieciskā krīze, gan nemierīgie laiki Eiropā un 2.pasaules karš liedz Brālim Ādamam doties ceļojumos, lai iegūtu materiālu selekcijas darbam. 1948.gadā notiek viņa pirmais ceļojums. 1950.gadā pirmais pētnieciskais ceļojums uz Franciju, Šveici, Austriju, Sicīliju un Vāciju. 1952.gadā seko ceļojums uz Ziemeļāfriku- Alžīru un oāzēm pie Sahāras. Tajā pašā gadā seko ceļojumi uz Izraēlu, Sīriju, Jordāniju, Kipru, Krētu un citām Grieķijas vietām. Atpakaļceļš caur Dienvidslāviju (Maķedoniju un Serbiju, Horvātiju un Krainas dzimteni- Slovēniju). Blakus esošajā Austrijā- Štīrijā un Karintijā Brālis Ādams gūst vērtīgas atziņas par Krainas ciltsdarbu un pētniecību.

Pirmais ceļojums uz Turciju notiek 1954.gadā, tiek apmeklēti valsts ziemeļi, arī Egejas jūras salas.
1959.gada septembrī notiek ceļojums uz Spāniju un Portugāli, ar auto šajā ceļojumā tiek nobraukti vairāk par 10000 kilometriem.

Šajos ceļojumos Brālis Ādams ieguva vērtīgu informāciju un bišu mātes, kuras izmantoja selekcijā. Liels atbalsts bija no Rothamstedas Biškopības institūta, kur tika veikti bišu biometriskie mērījumi. Kontrolētai apsēklošanai tika izmantota Šerbertonas apsēklošanas stacija Dartmūrā. 1948.gadā sākta instrumentālā apsēklošana, sadarbojoties ar instrumentālās apsēklošanas izgudrotāju Makensonu.

1958.gadā Buckfast tiek iekrustota Grieķijas izcelsmes bite.
1962.gadā notiek ceļojums uz Turciju un Buckfast tiek krustota ar Anatolijas bites traniem. Šis ir ļoti veiksmīgs krustojums,1967.gadā tas tiek iekrustots Buckfast un vairums Buckfast līniju pamatā šodien ir Anatolijas bites.

1964.gadā Brālis Ādams kļūst par  Bee Resarch Association (vēlākā IBRA) padomes locekli.

Brāļa Ādama darbs tiek novērtēts arī oficiāli. 1973.gadā no Karalienes Elizabetes II viņš saņem Officer of the Most Excellent Order of the British Empire, bet 1974.gadā Vācijas valdība pasniedz Bundestverdienstkreuz. 1987.gadā Upsalas universitāte piešķir Brālim Ādamam goda doktora titulu. Vēl viens viņa darba atzinums ir Krētas tumšās bites, kura mitoloģijā ir visu bišu pirmsākums, nosaukšana par Apis mellifera adami.

Seko ekspedīcijas uz Maroku un Grieķiju 1976-1977.gadā, Grieķiju 1982.gadā (Atosas pussalā tiek atrasta bite, kuru veiksmīgi izmantoja krustojumos un kura tagad ir dažu Buckfast līniju pamatā), 1983.gadā uz Grieķiju un Krētu un 1987.gadā u Keniju un Tanzāniju- Kilimandžāro kalna reģionu. Šajā Āfrikas ceļojumā tiek iegūts materiāls lai sāktu izmēģinājumus ar Scutellata un Monticola bitēm.

1989.gada oktobrī viņš teic  savu  slaveno  runu Buckfast dravnieku kongresā Bordesholmā.

1992.gada februārī vecuma dēļ Brālis Ādams ir spiests atkāpties, jo klostera jaunā vadība- abats Deivids Čārlzvorzs noraida Mihailu van der Zē pieņemšanu par tehnisko asistentu. 1992.gadā raža klostera dravā ir ļoti slikta un no 320 saimēm tiek iegūtas tikai 1500 kg medus.

Dziļi ievainots Brālis Ādams pavada vasaru pie savs brāļameitas dzimtajā Mitelbiberahā, bet jau 1993.gadā atgriežas Buckfast klosterī, kur vada savas dienas vientulībā un citu mūku vienaldzībā.
1995.gadā Brālis Ādams pārtrauc mūka darbību un savas dienas pavada veco ļaužu pansionātā Redmauntā. Klostera dravu turpina vadīt Pīters Donavans, kurš nebija mūks, bet vairāk nekā 40 gadus kopā ar Brāli Ādamu strādāja klostera dravā.
1996.gada 1.septembrī  Pīters Donavans paziņo, ka Brālis Ādams 98.gadu vecumā ir šķīries no šīs pasaules.

Brālis Ādams bija viens no izcilākajiem 20.gadsmita dravniekiem, kurš visu savu mūžu veltīja bitēm un Buckfast bišu selekcijai. Bieži vien lielu cilvēku problēma ir tā, ka viņu  darbam nav turpinātāju, Brālis Ādams šajā ziņā ir izņēmums. Lai arī Buckfast klosterī netika turpināts viņa darbs, Buckfast izejmateriāls jau Brāļa Ādama dzīves  laikā tika nodots selekcionāriem Vācijā, Luksemburgā un citās valstīs. Pasaulē, galvenokārt Eiropā, darbojas Buckfast biedrības, kuras veic  tālāk selekciju, ierīko apsēklošanas stacijas, rīko seminārus.
Tam pamatus licis Brālis Ādams, jo viņš visu dzīvi aktīvi sadarbojies gan ar dravniekiem, gan zinātniekiem, popularizējis savu selekcijas metodi un dalījies ar bišu materiālu.
  
Brāļa Ādama mantojums ir ne tikai Buckfast bite, selekcijas un ciltskoka pierakstīšanas sistēma, bet arī viņa grāmatas „Mana dravniecība”, „Bišu selekcija” un „Labākās bites meklējumos”, kuras pieejamas vācu, angļu un citās valodās.

Advertisements

One Response to Brālis Ādams

  1. Sanii says:

    Saistošs materiāls par benediktīniešu klostera mūku un viņa ieguldījumu biškopībā. Buckfast benediktīniešu klostera vārds saistīts ne tikai ar Buckfast bitēm un vīnu.. 🙂 Ja interesē kā tolaik izskatījās klosteris, kurā dravoja Brālis Ādams un kā tur izskatās mūsdienās, varat ielūkoties Buckfast Abatijas mājas lapā http://www.buckfast.org.uk

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s