MA piezīmes – Māšu Audzētāja piezīmes vai arī Millera Ainara piezīmes (pareizi ir abi). Pašlaik, vismaz sezonas laikā, kad darbs dzen vismaz vēl trīs darbus, PIEZĪMES pārcēlušās uz FACEBOOK forumu “Latviešu Dravnieks”.
Ne tikai par bišu māšu audzēšanu un selekciju, bet arī cita informācija, iespaidi, kādas “odziņas” no tikko izlasītā, redzētā, dzirdētā vai saprastā. Informācija par biškopību ir katru dienu- lasu žurnālus, grāmatas, internetu, runājos ar Latvijas un ārvalstu kolēģiem, galu galā, strādāju arī ar bitēm vai biškopības inventāru, un dažreiz gan ir gribēšana, gan varēšana (precīzāk būtu teikt- laiks) kaut ko pateikt- iepīkstēties, iebļauties, pasmieties, pakurnēt, palielīties vai nopūsties :).
Kad gribēšana un varēšana sakritīs, tad dzims ieraksti. Dažreiz pāris vārdos, dažreiz pāris teikumos, dažreiz, sevišķi ārpus sezonas (ceru ka) garāk.
Varbūt dienā būs 3 ieraksti, varbūt 3 gados nebūs neviena ieraksta – viss būs atkarīgs no laika, garastāvokļa, aktualitātes un vēl kādiem 10 nezināmiem apstākļiem. Svarīga būs arī atgriezeniskā saikne ar lasītāju – kāds būs novērtējums pie ieraksta un kādas būs diskusijas par ierakstu forumā (Facebook forumā “Latviešu Dravnieks”) Ja vēlies saņemt uzreiz ziņu, kad tapis jauns ieraksts- reģistrējies jaunumu saņemšanā e-pastā (labajā pusē, apakšā, ievadot savu e-pasta adresi).
19.01.2021 Aiz loga sniegs, tas apklājis arī bišu stropus un laiks ne tikai gatavot inventāru nākamajai sezonai, bet arī plānot nākamo sezonu. Plānošana var sākties, izvērtējot paveikto, jo tas ir kā pamats nākamajam darbam.
2020.gads bija darbā ražīgs gads un, cerams, arī rezultatīvs. Sezonā iegūtais medus ir izsviests, daļēji jau safasēts vai pārdots, bet ciltsdarba un selekcijas rezultāti parasti tiek ievākti tikai nākamajā, vai pat nākamajās sezonās. Piemēram, 2020.gadā ienācās “raža” Jirgena Brauses instrumentālās sēklošanas akcijai, kura notika 2018.gadā. No vairākiem desmitiem instrumentāli sēkloto māšu izkristalizējās dažas, kuras piesardzīgi varētu dēvēt par ļoti daudzsološām. Pāris pārdevu kolēģiem, pārsvarā tās, kuras man bija vairākas māsas, bet pārējās izmantoju gan māšu audzēšanā, gan selekcijas darbā.
Ja 2019.gadā selekcijā bija nosacīti kluss gads un lielākais uzsvars bija uz 2018.gadā Brauses sēkloto māšu vērtēšanu, tad 2020.gadā izdevās iegūt gan stacijā sēklotās mātes, gan instrumentāli sēklotās, gan nosūtīt savas mātes sēklošanai uz Vāciju- Rūdenas salu.
Pandēmija bija ieviesusi izmaiņas. Pavasarī vēl pilnībā nebija skaidrs kā un vai vispār vācu stacijas strādās. Vajadzēja meklēt arī transporta risinājumus, jo robežu slēgšana, pārvietošanās ierobežošana bija skārusi pārvadātāju darbu, kurus izmantoju iepriekš. Tomēr izdevās kā plānots. Aizsūtīju uz Vāciju 10 mātes, pa 5 mātēm no B893 un B748.
Tas bija otrais piegājiens uz Vācijas salām, jo pirmo reizi mēģināju 2019.gadā. Tad sūtīju ar pastu, bet sūtījums bija ceļā gandrīz 2 nedēļas, daļa māšu lielajā karstumā neizdzīvoja, bet atlikušās bija cietušas- aizvestas uz staciju neapsēklojās. Teiciens par pirmo kucēnu slīcināšanu pilnā krāšņumā. Šoreiz izvēlējos kurjeru un mātes tika nogādātas likšanai nukleusos nepilnās 2 dienās.
Rūdenas salā pagājušogad bija 2 tranu līnijas, man interesantākā likās pirmā un šoreiz noveicās arī ar laika apstākļiem- māšu pārošanās laikā bija ap 30 grādiem un tas ļauj cerēt uz kvalitatīvu apsēklošanās. Apsēklošanās procents tomēr bija mazāks nekā cerēts. Gaidīju, ka sanāks vismaz 7-8 mātes, bet iznākums bija tikai 50%- 5 mātes no 10. Jācer, ka, kā jau sacīts, tās ir ļoti labi apsēklojušās.
Tranu līnija bija AP11 (RKR) no Ralfa Kolbes, kura cēlusies no samērā svaigas Anatolikas, kuru apstrādājis Preissls&Noiburgers un Oigens Noihauzers. 2017.gadā tā sēklota ar traniem no varroa tolerances programmas, kuru vada Jirgens Brausse. Ralfs raksturo šo līniju kā “robustu, ilgdzīvojošu biti, kura labi nostrādā gan agrajos, gan vēlajos (viršu) ienesumos, ir ārkārtīgi miermīlīga un izturīga pret spietošanu”. Pret šāda veida raksturojumiem ir jāizturas piesardzīgi, piemēram par spietošanas izturību, kura Vācijas apstākļos tomēr ir atšķirīga no mūsējiem. Pie tam tik jaudīga Anatolika, kura saaudzē ļoti lielas saimes, ienesuma pārtraukuma gadījumā, vienmēr būs ne tik izturīga pret kannu vilkšanu. Tieši tāpēc bija svarīgi un arī interesanti izmēģināt divas pilmīga dažādas līnijas. B893, kura pati vēl iepriekšējā paaudzē bija ar burty A (Anatolika) un tikai pēc pēdējās krustošanas (2018, Brause), tika pie B burta. B893 sākās no A269, no Ralfa Kolbes un tā “uzpirka” ar milzīgajām saimēm, lielajām medus un ziedputekšnu ražām un gandrīz neticamo miermīlību- jebkuros laika apstākļos meitas bija mierīgas, nepaceļoties gaisā, rātni pārvietojās pa rāmi un turpināja strādāt. Mīnusi šai līnijai bija divi- pavasarī lielākai daļai saimju bija jāuzliek kandijs, jo tās ātri sāka perot un saaudzēja lielas saimes, kuras pēc labi izmantota agrā ienesuma nebija ļoti noturīgas pret spietošanu. Tāpēc divreiz tā tika krustota ar ne tik jaudīgām un pret spietošanu izturīgām Buckfast līnijām -2016.gadā stacijā ar B208 un 2018.gadā instrumentāli ar B264. Tagad šī līnija ir daudz labāk sabalansēta- tai vēl ir Anatolikas jauda, lielas saimes, tomēr labāka spietošanas izturība un ļoti laba ziemošana. Interesanti, ka pagājušā gada siltajā ziemā bites ziemoja samēŗā vaļējā kamolā, ziemā vairākas reizes pārbaudīju, un kad pavasarī mēģināju pacelt, baidījos, ka tas būs viegls- maz barības. Strops bija smags kā akmens un likās, ka bites barību tikpat kā nav patērējušas! Tāpēc šogad bija interesanti sēklot šīs bites gan Vācijā ar Anatoliku (sanāk solis atpakaļ Anatolikas virzienā), gan instrumentāli sēklojot ar pret spietošanu ‘izturīgām līnijām B171 un B1. Uz staciju B893 nevarēja vest, lai izvairītos no tuvradniecības, jo stacijā B264 trani, kuri tika izmantotas B893 iegūšanā 2018.gadā instrumentālajā apsēklošanā.
Otra – B748 arī divreiz apstrādāta gan 2016.gadā, gan 2018,gadā ar tiem pašiem traniem kā B893, bet tā ir ļoti stabila Buckfast līnija, vidējas saimes, laba spietošanas izturība, stabilas, bet ne rekordražas. Un interesanti, ka visas mātes B748 dzimst vienādas- gaiši brūnas, kas norāda uz stabilitāti. Iespējams, ka sakrustošana ar jaudīgo Anatoliku Rudenā B748 nāks vairāk par labu kā B893. To rādīs šis gads.
Vācu stacijas plānoju izmantot arī turpmāk. Vācija ir ļoti laba selekcijas infrastruktūra, tā ir iespēja izvēlēties starp interesējošajām tranu līnijām un izmantot savu līniju uzlabošanai citu selekcionāru sasniegumus. Protams, vienkāŗši tas nav, mātes precīzi jāpiegādā, jārupējas, arī par transportu atpakaļ. Arī par velti tas nav. Bet it vērts.
Šogad pēč 3 gadu pauzes atsāka darboties arī apsēklošanas stacija Ziemeļkurzemē “Livod Randa”. Citā vietā, kurā vajadzētu būt vēl labākai izolācijai. Pirmās 2020.gada kontrolēti sēklotās mātes.
Laika trūkuma dēļ šo staciju organizēja kolēģis un man bija iespēja tur apsēklot savas bišu mātes. Izdevās arī instrumentālā apsēklošana, lai sākumā gāja kā pa celmiem. Pirmais posms izdevās labi- tranus izdevās izaudzēt treknus (Brauses tehnoloģija (skatīt iepriekšējos rakstus) tiešām strādā), bet kad aizvedu 40 sagatavotās mātes pie speciālistes, lai veiktu instrumentālo apsēklošanu, kaut kas nogāja greizi. Kas, tā arī nekļuva skaidrs, bet pirmās 10 mātes, kura tika apsēklotas, neizdzīvoja. Pārējās 30 palaidu, lai sēklojas brīvos apstākļos. Instrumentālās apsēklošanas pasākumu izglāba Jānis Trops, kurš operatīvi atbrauca un apsēkloja 20 mātes ar sagatavotajiem traniem no 2 līnijām. Māšu audzēšanas sezona šogad bija veiksmīga. Ja iepriekšējos gados vienmēr bija pa pāris aukstām nedēļām, kurās mātes sliktāk sēklojās, tad pagājušogad izdevās labi visas sērijas- nebija ilgstoši nepiemērotu laika apstākļu.
Pagājušogad māšu saimniecībā ieviesu arī MiniPlus sistēmu. Jāsaka, ka ar domu par MiniPlus auklējos jau labu laiku. Ir tik daudz plusu un mīnusu-šo informāciju uzzināju pārsvarā no vācu kolēģiem-māšu audzētājiem.. Priekšpēdējais piliens bija ceļojums 2020.gada janvārī pa Ziemeļvāciju, kur vienā dravā ar četrciparu saimju skaitu un uzsvaru uz selekciju redzēju MiniPlus ar četrām saimēm vienā līmenī. Šaubījos vai koks mūsu apstākļos būs piemērots. Kad uzzināju, ka P-Hive taisa arī MiniPlus, pasūtīju 20 komplektus, lai izmēģinātu. Pašlaik esmu apmierināts, pēc gada darbošanās ceru saprast cik lielā mērā to ieviest savā dravā. Precīzāk sakot, proporcionāli cik daudz māšu apsēklot šajā sistēmā. Sistēma ir ļoti elastīga, iespējami daudzi veidi kā ar to strādāt. Vēl ir jāmēģina un jācenšas atrast efektīvākais variants, kurš vislabāk iederētos manā dravā.
17.01.2019 2018 bija ne tikai medusgads, bet arī ļoti ražīgs gads bišu selekcijā. Izdevās noorganizēt bišu māšu instrumentālo apsēklošanas akciju ar Jirgenu Braussi (Jürgen Brausse), vadošo speciālistu šajā nozarē Eiropā, kurš strādājot 5 dienas Ugālē un 3 dienas Baldonē ielika pamatu selekcijas darbam Latvijā nākamajos gados, apsēklojot gandrīz 300 bišu mātes un pasniedzot meistarklasi dravniekiem, kuri vēlējās pilnveidot zināšanas šajā jomā. Paldies dravniekiem no visas Latvijas (pārstāvēti bija visi reģioni) un Latvijas Biškopības biedrībai, kuri šo akciju atbalstīja un līdzdarbojās. Bez līdzdarbības šis pasākums nebūtu iespējams. Par šajā pasākumā gūtajām atziņām vajadzētu uzrakstīt rakstu. Ceru, ka tas man ziemā izdosies. Pagaidām dažas bildes.
5.02.2018 Jirgena Brauses raksts par tranu saaudzēšanu mākslīgajai apsēklošanai.
Tranus izaudzēt precīzi laikā Jirgens Brause (Jürgen Brausse)
Bieži vien nepietiekami novērtēts apstāklis mākslīgajā apsēklošanā ir tranu saaudzēšana. Daudzi biškopji domā, ka tā nav problēma, līdz sezonas vidum parasti tranu ir pietiekami. Viņi tomēr aizmirst, ka laikā, kad notiek mākslīgā apsēklošana, traniem jābūt gataviem, nobriedušiem un vitāliem. Tas nozīmē, ka viņiem jābūt vismaz 44 dienas veciem, skaitot no oliņas izdēšanas brīža. Viņiem jābūt labi barotiem un bezienesuma laikā viņi nedrīkst ciest badu.
Bieži netiek vērā ņemts laiks no oliņas izdēšanas līdz trana dzimšanai. Līdz 18.dienai attīstās trana spermiji. Šajā laikā ir ļoti svarīgi lai peru temperatūra nesvārstītos vairāk par 0,5 grādiem, citādi spermiji var tikt bojāti. Tas nozīmē, ka tranu kāru transportēšanu vislabāk veikt pēc 20 dienas, īsi pirms dzimšanas vai arī pašā sākumā- oliņu stadijā.
Pavasarī, saimju attīstības un ienesuma laikā, nav grūti bišu mātei rosināt dēt tranu oliņas. Sezonas vidū tas jau ir grūtāk. Šeit labi sevi pierādījusi ir svaigi izvilktas tranu šūnas iekāršana. Tukšus rāmjus, ar apmēram 2 centimentrus platu šūnas strēmeli pavasarī ieliek spēcīgās saimēs. Laba ienesuma laikā tajā ātri tiek izvilktas tranu šūnas un bišu māte tūlīt uzsāk tur oliņu dēšanu. Tā kā mums vajag nevis šos perus, bet tranu šūnu, mēs iebāžam šo rāmi plastmasas maisiņā, ieliekam saldētavā un sasaldējam. (Tulk. Piez. Iespējams izmantot arī mākslīgās šūnas traniem)
Pieņemsim, ka bišu mātes vēlamies apsēklot 5.8.2018. Šajā gadījumā mums jāatskaita atpakaļ 44 dienas, kā iepriekš jau minēts un 23.06.2018 ieliekam sasaldēto rāmi saimē, no kuras vēlamies iegūt tranus.
Tranu šūnu izņem no saldētavas, ļauj atkust, apsmidzina ar medusūdeni un iekar ligzdā. Bites nekavējoties no šūnām izvāc beigtos perus, tās iztīra un bišu māte sāk dēt oliņas.
Ir svarīgi, lai šajā laikā būtu ienesums. Ja ienesuma nav, mums jāpiebaro ar medu. Piebarošanu būtu jāsāk vismaz dienu pirms tranu šūnas ievietošanas un tā jāveic vismaz katru otro dienu, kamēr tranu peri ir aizvākoti. Ir svarīgi, lai šajā laikā būtu ienesums. Stimulēšana (vislabāk ar medu) vēlākā sezonā ir ārkārtīgi svarīga. Daudzi dravnieki saka ka saimei ir pietiekamas barības rezerves, tomēr ir liela atšķirība vai saimei ir pietiekami medus vai tā tiek stimulētas ar piebarošanu. Ja precīzo tranu audzēšanu veic vēlākā sezonā, pirms šī laika saimei būtu jāatņem tranu rāmji, lai saimēs būtu iespējami maz tranu. Traniem būtu jābūt 44 dienas veciem, bet mēs varam izmantot apsēklošanā arī vecākus tranus. Es vienmēr dravniekiem iesaku izmantot otro tranu rāmi. Tas nozīmē, ka pirmais tranu rāmis jāieliek 3 dienas ātrāk, piemēra gadījumā, 20.06.2018. To tad 23.06.2018 pārkarina ligzdā un pirmā rāmja vietā iekarina otro tranu rāmi. Tā mēs iegūstam rezervi.
Lai par 100% izslēgtu iespēju, ka sveši trani sajaucas ar vēlamajiem traniem, es izmantoju tranu kabatas. Tranu rāmji, īsi pirms tranu dzimšanas tiek ievietoti tranu kabatās. Tos izgatavo no māšu šķirsietiem un pie vēlāk dzimušajiem traniem piekļūst tikai darba bites.
Ja kabatas ir izgatavotas 2-3 rāmju platumā, tad tajā var ļaut dzimt visam tranu rāmim. Ja tā izgatavota tikai vienam rāmim, tad tajos ļauj piedzim divām trešdaļām tranu.
Divas tranu kabatas ar piedzimušiem traniem mūsu apstākļos var turēt līdz 10. jūnijam bez īpašiem pasākumiem parastā ražojošā saimē, līdz pat apsēklošanai. Pec tam ir jāveic pasākumi.
Bišu māte ir jaizņem no saimes, kuras kopj tranu perus, vaļējo darba bišu peru rāmji ir jāiekarina pie kabatām un, ja nav ienesuma, saimes jāstimulē. Pēc 8 dienām jāizlauž māšu kanniņas un atkārtoti jāiekarina vaļējo peru kāres. Tā saimes paliek peru kopšanas noskaņojumā un optimāli aprūpē tranus.
Ir iespējams, ar nedaudz lielāku darba patēriņu, tranu kāres, kuras paredzētas apsēklošanai, ievietot saimēs vai atdaleņos, kuras speciāli izveidotas, lai rūpētos par traniem līdz apsēklošanās dienai. Šajās saimēs nedrīkst būt citu tranu, tāpēc tos ir jānodala. To veic ar sijāšanu caur māšu šķirsietu. Jāpārbauda vai rāmjos nav tranu peri un tos jāizvāc. Sagatavo jaunu stropu. Lai vēlāk nepielidotu sveši trani, starp grīdiņu un korpusu ir jāieliek māšu šķirsiets. Šo šķirsietu līdz pusei ir jāaizklāj, lai gaisma piekļūšana no skrejas būtu niecīga un trani tik ļoti nenostrādājas, cenšoties tikt laukā.
Arī šajās kopšanas saimēs ir svarīgi lai vienmēr būtu vaļējie peri un tiktu veikta stimulējošā piebarošana, lai tranus saglabātu optimālā stāvoklī.
Es strādāju, kā jau teikts, vairāk nekā 40 gadus ar tranu kabatām. Tos apsēklošanās telpā pienes pie loga un atver. Trani lido uz logu, izkārnās un tos ieliek mazos krātiņos (50 trani krātiņā) un nogādā apsēklošanai. Šajā laikā, kopš pielietoju šo metodi, neesmu tai atradis kādus trūkumus. Tomēr jāpiemin, ka apsēklojot strādājam divatā. Man sieva sagatavo tranus spermas noņemšanai. Tā man kā apsēklotājam nav kontakts ar tranu izkārnījumiem. Ja selekcionārs turas pie viedokļa, ka traniem ir jāaplidojas, tad viņiem to jālauj darīt vakara pusē, pēc vispārējās tranu lidošanas laika. Man apsēklošanas procesā tas nav nepieciešami. Kādreiz bija parast ņemt tranus tikai no vienas tranu saimes. Pēdējo gadu pieredze tomēr pierāda, ka labāk izmatot vairākas tranu saimes.
Par bišu mātēm Apsēklošanās dienā bišu māte vai nu no rīta vai arī iepriekšējā dienā ir jāiesprosto krātiņā, bez bitēm un barības. Protams, krātiņu pēc tam ir jāiekarina apsēklošanas vienībā, lai bites varētu bišu māti barot. Ar apsēklošanas vienību es saprotu Apidea, MiniPlus, atdaleņus standarta rāmju izmērā un tamlīdzīgi.
Laika trūkuma dēļ daži selekcionāri iesprosto bišu mātes dažas dienas pirms apsēklošanas. Pieredze rāda, ka šādos gadījumos daudzas bišu mātes iet bojā vai slikti attīstās. Apsēklošanas dienā, sākot no jūlija sākuma, bišu mātēm jābūt 12 dienu vecām (no dzimšanas brīža). Protams apsēklošanās vienībām skrejai jābūt ierobežotai ar māšu šķirsietu.
Šis šķirsiets jāpatur, līdz bišu māte sāk dēt. Es vienmēr iesaku selekcionāriem vienas bišu mātes apsēklošanai sagatavot 30 tranus. Tos visus neizmantos, tomēr jābūt rezervei, ja kādi trani nebūs sēklošanai piemēroti.
(Ainara Millera tulkojums)
5.02.2018 Instrumentāli sēklotas mātes no Jirgena Brauses (Jürgen Brausse)
Selekcijas darbs nav kaut kas īpašs tikai izredzētajiem. Faktiski, jebkuram bišu māšu audzētājam tas būtu obligāts pasākums, lai nodrošinātu savu māšu kvalitāti. Mātes, no kurām ataudzēt jaunās bišu mātes ir ne tikai jāizvērtē. Tās ir arī jāturpina, jo tikai tā mēs varam iegūt saviem apstākļiem vispiemērotāko biti. Turklāt, pilnvērtīga izvērtēšana ir iespējama tikai tad, ja ir zināmi arī raduraksti, resp. senči.
Lai veiktu selekciju (nebaidīsimies no šī vārda, vienkāršāk būtu teikt- turpinātu savas labākās bišu mātes), bišu dzimumdzīves īpatnējo apstākļu dēļ (tālu no saimes, lielā augstumā, grupveida sekss) ir nepieciešama kontrolētās apsēklošanas iespējas.
Latvijā šīs iespējas līdz šim ir ļoti ierobežotas. Mākslīgās apsēklošanas aparatūra ir, bet tā gandrīz netiek izmantota, savukārt izolētas vai daļēji izolētas apsēklošanas stacijas ir vien dažas un to šī pakalpojuma piedāvāšanu plašākam interesentu lokam kavē nesakārtotā likumdošana. Tas nozīmē, ka mums ir lielas iespējas augt un stāvokli šajā jomā uzlabot.
Oktobra beigās biju Vācijā, tikos ar dravniekiem un selekcionāriem un dzima ideja – noorganizēt bišu māšu mākslīgās apsēklošanas akciju. Uzrunāju Jirgenu Brausi (Jürgen Brausse), kurš ir vadošais šīs jomas speciālists Vācijā un darbojas šajā jomā kopš 1976.gadā. Viņš sniedz šo pakalpojumu Vācijā, Francijā, Rumānijā. Cerams, nākamgad arī Latvijā.
Pašlaik ir šādi dati. Laiks- 2018.gada 6-12 augusts Dienā tiek apsēklotas ne vairāk kā 50 mātes. Vieta- Baldone (optimāli visiem Latvijas reģioniem un, iespējams, igauņiem un leišiem). Cena – 12,50 eiro par vienu apsēklotu māti. Mātes, trani, nukleusi jānodrošina pašiem. Tranus iespējams audzēt arī centralizēti, par atsevišķu samaksu. Rasēm nav ierobežojumu- Buckfast, Carnica, Mellifera u.t.t.
Jirgena Brauses noteikumi ir ka jābūt 300 bišu mātēm. Tāpēc aicinu pieteikties, tos, kuriem ir interese, norādot aptuveno māšu skaitu. Mans priekšlikums, ka minimālais māšu skaits būtu 10. Pie mazāka skaita neatmaksātos tranu audzēšana, tas sarežģītu arī pasākuma organizāciju. Pie tam, apsēklojot mazāku māšu skaita, nav izvēles iespējas. Visas mātes tik un tā nebūs vienādas un iegūstot lielāku skaitu, iespējams arī izmantojot dažādas kombinācijas, ir daudz lielākas iespējas tikt pie mātēm – „pērlēm”.
Jirgens Brause ir sagatavojis rakstu par tranu audzēšanu un sagatavošanu. To esmu iztulkojis un tas ir lasāms šajā pašā žurnāla numurā.
Kāds būtu ieguvums? Pats galvenais – tiktu turpinātas savas veiksmīgās bišu mātes – ataudzējot mātes un kontrolēti apsēklojot vai izmantot šo māti (meitu dēlus) kā tranu līniju. Tādējādi tiktu likts pamats savām līnijām un mūsu apstākļiem vispiemērotākās bites iegūšanai.
Līdz šim, pērkot mātes no ārzemēm, ir spēlēta loterija. Nopirkts kaut kas nezināms (pat ja ar radurakstiem, tad vairumā gadījumu šīs ciparu un burtu kombinācijas informatīvais potenciāls ir mazs), labākajā gadījumā gadu, pāris gadus )notestētas un ja atzītas par piemērotām, tad ataudzētas meitas ražojošajām saimēm.
Pēc pieredzes, “importa” mātes ir dažādas, gan ļoti labas, gan viduvējības, gan pilnīgs brāķis.
Runājot par labajām mātēm- visam labajam kādreiz pienāk gals -pēc 2,3 vēlākais 4 gadiem šī māte “beidzas”. Pērkam atkal jaunu loterijas biļeti-māti, cerībā, ka palaimēsies. Tas jau pašā būtībā ir nepareizi!
JO PAREIZI IR TO, KAS BIJIS LABS TURPINĀT! Māti var turpināt caur meitām vai caur traniem (meitu dēliem). Tā vairs nebūs loterija! Būs jau zināma māte, vēlāk arī vecāmāte u.t.t. un jau varat zināt, ko no šīs līnijas sagaidīt, jo īpašības iedzimst. Tātad varam ātrāk un precīzāk šīs mātes izvērtēt. Pie tam šajā gadījumā par to pašu cenu, kuru ieguldījāt vienas mātes pirkšanā, ir iespējams dabūt vairākas mātes. Māsas var būt ļoti dažādas, viena būs laba, otra slikta, trešā viduvēja, bet ceturtā fantastiska. Pietiekams māšu skaits jau vien ir garantija. Pasūtot no ārzemēm vien dažas mātes, pat veiksmīgai kombinācijai ir risks saņemt “otro” vai “trešo”. Kvalitatīvi instrumentāli apsēklotas mātes maksā tirgū ap 100 eiro. Brauses apsēklošanas cena ir 12,50 eiro. Te gan vēl Jāpieskaita citi izdevumi- mātes, trani, transports nav iekļauti. Resp. pašiem jāizaudzē mātes, jāsaaudzē trani un noteiktajā datumā jāaizved uz apsēklošanas vietu.
Pilnīgai skaidrībai – par manu “interesi”. Tā ir iespēja iegūt lielāku skaitu kontrolēti sēklotu māšu, izmēģinot vairākas kombinācijas, turpinot savas labākās vai perspektīvās mātes gan pa māšu, gan tranu līniju. Vairākus gadus mātes veiksmīgi sēkloju savā izveidotajā stacijā, bet tas ir ļoti dārgs pasākums gan naudas, gan laika ziņā un iespējams izmantot tikai vienu tranu kombināciju. Pie tam, likumdošana- stacijas aizsardzība līdz šim mūsu valstī nav sakārtota. Ja izdosies akcija ar Brausi, tad savu staciju 2018.gadā neatklāšu. Otrais iemesls- tas būtu vēl nebijis lēciens Latvijas bišu selekcijā, padarot iespēju plašākam biškopju lokam turpināt savas labākās mātes. Tas īstermiņā un pat vidējā termiņā būtu liels ieguvums visai Latvijas biškopībai- arī tiem, kuri iegādāsies izaudzētās mātes. Ilgtermiņā efekts būtu, ja izmantotu Brauses piedāvājumu bezmaksas apmācīt Latvijas biškopjus, kuri jau darbojas ar instrumentālo apsēklošanu. Šo iespēju piedāvāja viņš pats, minot, ka labprāt padalītos ar zināšanām un pieredzi. Tādi piedāvājumi apkārt nemētājas, tāpēc jācer, ka izdosies.
Tāpēc aicinu, izmantot šo piedāvājumu un pieteikt mātes apsēklošanai. Tas ir, protams, saistīts ar papildus darbu, bet selekcija atmaksājas- gan ar medus kilogramiem, gan apmierinātiem klientiem- bišu māšu pircējiem.
Pieteikties lūdzu pie Jura Šteiseļa, e-pasts: juris.steiselis@strops.lv, tālr. 29717111 vai pie manis – e-pasts: dravnieks@gmail.com, tālt. 28630031
2.02.2016 2015.gada sezona stacijā “Livod Randa”
2015.gadā Latvijā pirmā Buckfast apsēklošanās stacija “Livod Randa” darbojās savu otro sezonu. Varbūt man dažreiz ir kārdinājums teikt, ka šīs stacijas izveidošana un uzturēšana ir pārāk darb-, laik- un naudasietilpīgs process, bet tas būtu liekulīgi. Jo selekcijas darbs ir pats saldākais biškopībā, saldāks par saldāko medu, krēma rozīte no tortes augšas. Būtu arī grēks, lai tas labais materiāls, kurš ir manā rīcībā netiktu saglabāts. Bišu mātes mūžs ir augstākais 3-5 gadi un saglabāt tās gēnus ilglaicīgi var tikai veicot selekcijas darbu. Arī tas, ka dzīvoju Ziemeļkurzemē salīdzinoši netālu no vietas, kur iespējama stacijas izveide., noteikti nav nejauši, tāpat kā tas, ka man ir izdevies iepazīties ar izciliem selekcionāriem, no kuriem gan mācīties, gan padomu paprasīt, gan izcilu materiālu saņemt. Ir arī pirmie rezultāti. No 2014.gadā stacijā sēklotajām mātēm vairākas ir tādas, no kurām testa režīmā pagājušogad izaudzēju meitas un šogad noteikti no vairākām audzēšu mātes. Jācer, ka iecerētie rezultāti neizpaliks.
Staciju atklāju vēlu – 17.06.2015. Mums jūras un līča iespaidā pavasaris ir lēnāks kā daudzviet Latvijā, bet jūrmalā tas ir vēl vismaz nedēļu vēlāk kā mežos. Sagaidīšana bija varena- ar orhidejām 🙂
Nākamos nukleususaizvedu 21.06.2015 vēlu vakarā, kad bija iesākusies īsākā gada nakts.
Latvijas Buckfast 
