Jaunumi

5.02.2018
Jirgena Brauses raksts par tranu saaudzēšanu mākslīgajai apsēklošanai.

Tranus izaudzēt precīzi laikā
Jirgens Brause (Jürgen Brausse)

Bieži vien nepietiekami novērtēts apstāklis mākslīgajā apsēklošanā ir tranu saaudzēšana. Daudzi biškopji domā, ka tā nav problēma, līdz sezonas vidum parasti tranu ir pietiekami. Viņi tomēr aizmirst, ka laikā, kad notiek mākslīgā apsēklošana, traniem jābūt gataviem, nobriedušiem un vitāliem. Tas nozīmē, ka viņiem jābūt vismaz 44 dienas veciem, skaitot no oliņas izdēšanas brīža. Viņiem jābūt labi barotiem un bezienesuma laikā viņi nedrīkst ciest badu.

Bieži netiek vērā ņemts laiks no oliņas izdēšanas līdz trana dzimšanai. Līdz 18.dienai attīstās trana spermiji. Šajā laikā ir ļoti svarīgi lai peru temperatūra nesvārstītos vairāk par 0,5 grādiem, citādi spermiji var tikt bojāti. Tas nozīmē, ka tranu kāru transportēšanu vislabāk veikt pēc 20 dienas, īsi pirms dzimšanas vai arī pašā sākumā- oliņu stadijā.

Pavasarī, saimju attīstības un ienesuma laikā, nav grūti bišu mātei rosināt dēt tranu oliņas. Sezonas vidū tas jau ir grūtāk. Šeit labi sevi pierādījusi ir svaigi izvilktas tranu šūnas iekāršana.
Tukšus rāmjus, ar apmēram 2 centimentrus platu šūnas strēmeli pavasarī ieliek spēcīgās saimēs. Laba ienesuma laikā tajā ātri tiek izvilktas tranu šūnas un bišu māte tūlīt uzsāk tur oliņu dēšanu.
Tā kā mums vajag nevis šos perus, bet tranu šūnu, mēs iebāžam šo rāmi plastmasas maisiņā, ieliekam saldētavā un sasaldējam. (Tulk. Piez. Iespējams izmantot arī mākslīgās šūnas traniem)

Pieņemsim, ka bišu mātes vēlamies apsēklot 5.8.2018. Šajā gadījumā mums jāatskaita atpakaļ 44 dienas, kā iepriekš jau minēts un 23.06.2018 ieliekam sasaldēto rāmi saimē, no kuras vēlamies iegūt tranus.

Tranu šūnu izņem no saldētavas, ļauj atkust, apsmidzina ar medusūdeni un iekar ligzdā. Bites nekavējoties no šūnām izvāc beigtos perus, tās iztīra un bišu māte sāk dēt oliņas.

Ir svarīgi, lai šajā laikā būtu ienesums. Ja ienesuma nav, mums jāpiebaro ar medu. Piebarošanu būtu jāsāk vismaz dienu pirms tranu šūnas ievietošanas un tā jāveic vismaz katru otro dienu, kamēr tranu peri ir aizvākoti. Ir svarīgi, lai šajā laikā būtu ienesums. Stimulēšana (vislabāk ar medu) vēlākā sezonā ir ārkārtīgi svarīga. Daudzi dravnieki saka ka saimei ir pietiekamas barības rezerves, tomēr ir liela atšķirība vai saimei ir pietiekami medus vai tā tiek stimulētas ar piebarošanu.
Ja precīzo tranu audzēšanu veic vēlākā sezonā, pirms šī laika saimei būtu jāatņem tranu rāmji, lai saimēs būtu iespējami maz tranu.
Traniem būtu jābūt 44 dienas veciem, bet mēs varam izmantot apsēklošanā arī vecākus tranus. Es vienmēr dravniekiem iesaku izmantot otro tranu rāmi. Tas nozīmē, ka pirmais tranu rāmis jāieliek 3 dienas ātrāk, piemēra gadījumā, 20.06.2018. To tad 23.06.2018 pārkarina ligzdā un pirmā rāmja vietā iekarina otro tranu rāmi. Tā mēs iegūstam rezervi.

Lai par 100% izslēgtu iespēju, ka sveši trani sajaucas ar vēlamajiem traniem, es izmantoju tranu kabatas. Tranu rāmji, īsi pirms tranu dzimšanas tiek ievietoti tranu kabatās. Tos izgatavo no māšu šķirsietiem un pie vēlāk dzimušajiem traniem piekļūst tikai darba bites.

Ja kabatas ir izgatavotas 2-3 rāmju platumā, tad tajā var ļaut dzimt visam tranu rāmim. Ja tā izgatavota tikai vienam rāmim, tad tajos ļauj piedzim divām trešdaļām tranu.

Divas tranu kabatas ar piedzimušiem traniem mūsu apstākļos var turēt līdz 10. jūnijam  bez īpašiem pasākumiem parastā ražojošā saimē, līdz pat apsēklošanai. Pec tam ir jāveic pasākumi.

Bišu māte ir jaizņem no saimes, kuras kopj tranu perus, vaļējo darba bišu peru rāmji ir jāiekarina pie kabatām un, ja nav ienesuma, saimes jāstimulē. Pēc 8 dienām jāizlauž māšu kanniņas un atkārtoti jāiekarina vaļējo peru kāres. Tā saimes paliek peru kopšanas noskaņojumā un optimāli aprūpē tranus.

Ir iespējams, ar nedaudz lielāku darba patēriņu, tranu kāres, kuras paredzētas apsēklošanai, ievietot saimēs vai atdaleņos, kuras speciāli izveidotas, lai rūpētos par traniem līdz apsēklošanās dienai.
Šajās saimēs nedrīkst būt citu tranu, tāpēc tos ir jānodala. To veic ar sijāšanu caur māšu šķirsietu. Jāpārbauda vai rāmjos nav tranu peri un tos jāizvāc. Sagatavo jaunu stropu.
Lai vēlāk nepielidotu sveši trani, starp grīdiņu un korpusu ir jāieliek māšu šķirsiets. Šo šķirsietu līdz pusei ir jāaizklāj, lai gaisma piekļūšana no skrejas būtu niecīga un trani tik ļoti nenostrādājas, cenšoties tikt laukā.

Arī šajās kopšanas saimēs ir svarīgi lai vienmēr būtu vaļējie peri un tiktu veikta stimulējošā piebarošana, lai tranus saglabātu optimālā stāvoklī.

Es strādāju, kā jau teikts, vairāk nekā 40 gadus ar tranu kabatām. Tos apsēklošanās telpā pienes pie loga un atver. Trani lido uz logu, izkārnās un tos ieliek mazos krātiņos (50 trani krātiņā) un nogādā apsēklošanai.
Šajā laikā, kopš pielietoju šo metodi, neesmu tai atradis kādus trūkumus. Tomēr jāpiemin, ka apsēklojot strādājam divatā. Man sieva sagatavo tranus spermas noņemšanai. Tā man kā apsēklotājam nav kontakts ar tranu izkārnījumiem.
Ja selekcionārs turas pie viedokļa, ka traniem ir jāaplidojas, tad viņiem to jālauj darīt vakara pusē, pēc vispārējās tranu lidošanas laika. Man apsēklošanas procesā tas nav nepieciešami.
Kādreiz bija parast ņemt tranus tikai no vienas tranu saimes. Pēdējo gadu pieredze tomēr pierāda, ka labāk izmatot vairākas tranu saimes.

Par bišu mātēm
Apsēklošanās dienā bišu māte vai nu no rīta vai arī iepriekšējā dienā ir jāiesprosto krātiņā, bez bitēm un barības. Protams, krātiņu pēc tam ir jāiekarina apsēklošanas vienībā, lai bites varētu bišu māti barot. Ar apsēklošanas vienību es saprotu Apidea, MiniPlus, atdaleņus standarta rāmju izmērā un tamlīdzīgi.

Laika trūkuma dēļ daži selekcionāri iesprosto bišu mātes dažas dienas pirms apsēklošanas. Pieredze rāda, ka šādos gadījumos daudzas bišu mātes iet bojā vai slikti attīstās. Apsēklošanas dienā, sākot no jūlija sākuma, bišu mātēm jābūt 12 dienu vecām (no dzimšanas brīža). Protams apsēklošanās vienībām skrejai jābūt  ierobežotai ar māšu šķirsietu.

Šis šķirsiets jāpatur, līdz bišu māte sāk dēt.
Es vienmēr iesaku selekcionāriem vienas bišu mātes apsēklošanai sagatavot 30 tranus. Tos visus neizmantos, tomēr jābūt rezervei, ja kādi trani nebūs sēklošanai piemēroti.

(Ainara Millera tulkojums)

5.02.2018
Instrumentāli sēklotas mātes no Jirgena Brauses (Jürgen Brausse)

Selekcijas darbs nav kaut kas īpašs tikai izredzētajiem. Faktiski, jebkuram bišu māšu audzētājam tas būtu obligāts pasākums, lai nodrošinātu savu māšu kvalitāti.
Mātes, no kurām ataudzēt jaunās bišu mātes ir ne tikai jāizvērtē. Tās ir arī jāturpina, jo tikai tā mēs varam iegūt saviem apstākļiem vispiemērotāko biti. Turklāt, pilnvērtīga izvērtēšana ir iespējama tikai tad, ja ir zināmi arī raduraksti, resp. senči.

Lai veiktu selekciju (nebaidīsimies no šī vārda, vienkāršāk būtu teikt- turpinātu savas labākās bišu mātes), bišu dzimumdzīves īpatnējo apstākļu dēļ (tālu no saimes, lielā augstumā, grupveida sekss)  ir nepieciešama kontrolētās apsēklošanas iespējas.

Latvijā šīs iespējas līdz šim ir ļoti ierobežotas. Mākslīgās apsēklošanas aparatūra ir, bet tā gandrīz netiek izmantota, savukārt izolētas vai daļēji izolētas apsēklošanas stacijas ir vien dažas un to šī pakalpojuma piedāvāšanu plašākam interesentu lokam kavē nesakārtotā likumdošana.
Tas nozīmē, ka mums ir lielas iespējas augt un stāvokli šajā jomā uzlabot.

Oktobra beigās biju Vācijā, tikos ar dravniekiem un selekcionāriem un dzima ideja – noorganizēt bišu māšu mākslīgās apsēklošanas akciju. Uzrunāju Jirgenu Brausi (Jürgen Brausse), kurš ir vadošais šīs jomas speciālists Vācijā un darbojas šajā jomā kopš 1976.gadā. Viņš sniedz šo pakalpojumu Vācijā, Francijā, Rumānijā. Cerams, nākamgad arī Latvijā.

Pašlaik ir šādi dati.
Laiks- 2018.gada 6-12 augusts
Dienā tiek apsēklotas ne vairāk kā 50 mātes.
Vieta- Baldone (optimāli visiem Latvijas reģioniem un, iespējams, igauņiem un leišiem).
Cena – 12,50 eiro par vienu apsēklotu māti.
Mātes, trani, nukleusi jānodrošina pašiem. Tranus iespējams audzēt arī centralizēti, par atsevišķu samaksu.
Rasēm nav ierobežojumu- Buckfast, Carnica, Mellifera u.t.t.

Jirgena Brauses noteikumi ir ka jābūt 300 bišu mātēm. Tāpēc aicinu pieteikties, tos, kuriem ir interese, norādot aptuveno māšu skaitu.
Mans priekšlikums, ka minimālais māšu skaits būtu 10. Pie mazāka skaita neatmaksātos  tranu audzēšana, tas sarežģītu arī pasākuma organizāciju. Pie tam, apsēklojot mazāku māšu skaita, nav izvēles iespējas. Visas mātes tik un tā nebūs vienādas un iegūstot lielāku skaitu, iespējams arī izmantojot dažādas kombinācijas, ir daudz lielākas iespējas tikt pie mātēm – „pērlēm”.

Jirgens Brause  ir sagatavojis rakstu par tranu audzēšanu un sagatavošanu. To esmu iztulkojis un tas ir lasāms šajā pašā žurnāla numurā.

Kāds būtu ieguvums?
Pats galvenais – tiktu  turpinātas savas veiksmīgās bišu mātes – ataudzējot mātes un kontrolēti apsēklojot vai izmantot šo māti (meitu dēlus) kā tranu līniju. Tādējādi tiktu likts pamats savām līnijām un mūsu apstākļiem vispiemērotākās bites iegūšanai.

Līdz šim, pērkot mātes no ārzemēm, ir spēlēta loterija. Nopirkts kaut kas nezināms (pat ja ar radurakstiem, tad vairumā gadījumu šīs ciparu un burtu kombinācijas informatīvais potenciāls ir mazs), labākajā gadījumā gadu, pāris gadus )notestētas un ja atzītas par piemērotām, tad ataudzētas meitas ražojošajām saimēm.

Pēc pieredzes, “importa” mātes ir dažādas, gan ļoti labas, gan viduvējības, gan pilnīgs brāķis.

Runājot par labajām mātēm- visam labajam kādreiz pienāk gals -pēc 2,3 vēlākais 4 gadiem šī māte “beidzas”. Pērkam atkal jaunu loterijas biļeti-māti, cerībā, ka palaimēsies. Tas jau pašā būtībā ir nepareizi!

JO PAREIZI IR TO, KAS BIJIS LABS TURPINĀT!
Māti var turpināt caur meitām vai caur traniem (meitu dēliem). Tā vairs nebūs loterija! Būs jau zināma māte, vēlāk arī vecāmāte u.t.t. un jau varat zināt, ko no šīs līnijas sagaidīt, jo īpašības iedzimst. Tātad varam ātrāk un precīzāk šīs mātes izvērtēt.
Pie tam šajā gadījumā par to pašu cenu, kuru ieguldījāt vienas mātes pirkšanā, ir iespējams dabūt vairākas mātes. Māsas var būt ļoti dažādas, viena būs laba, otra slikta, trešā viduvēja, bet ceturtā fantastiska. Pietiekams māšu skaits jau vien ir garantija. Pasūtot no ārzemēm vien dažas mātes, pat veiksmīgai kombinācijai ir risks saņemt “otro” vai “trešo”.
Kvalitatīvi instrumentāli apsēklotas mātes maksā tirgū ap 100 eiro.
Brauses apsēklošanas cena ir 12,50 eiro. Te gan vēl Jāpieskaita citi izdevumi- mātes, trani, transports nav iekļauti.
Resp. pašiem jāizaudzē mātes, jāsaaudzē trani un noteiktajā datumā jāaizved uz apsēklošanas vietu.

Pilnīgai skaidrībai – par manu “interesi”.
Tā ir iespēja iegūt lielāku skaitu kontrolēti sēklotu māšu, izmēģinot vairākas kombinācijas, turpinot savas labākās vai perspektīvās mātes gan pa māšu, gan tranu līniju. Vairākus gadus mātes veiksmīgi sēkloju savā izveidotajā stacijā, bet tas ir ļoti dārgs pasākums gan naudas, gan laika ziņā un iespējams izmantot tikai vienu tranu kombināciju. Pie tam, likumdošana- stacijas aizsardzība līdz šim mūsu valstī nav sakārtota. Ja izdosies akcija ar Brausi, tad savu staciju 2018.gadā neatklāšu.
Otrais iemesls- tas būtu vēl nebijis lēciens Latvijas bišu selekcijā, padarot iespēju plašākam biškopju lokam turpināt savas labākās mātes. Tas īstermiņā un pat vidējā termiņā būtu liels ieguvums visai Latvijas biškopībai- arī tiem, kuri iegādāsies izaudzētās mātes. Ilgtermiņā efekts būtu, ja izmantotu Brauses piedāvājumu bezmaksas apmācīt Latvijas biškopjus, kuri jau darbojas ar instrumentālo apsēklošanu. Šo iespēju piedāvāja viņš pats, minot, ka labprāt padalītos ar zināšanām un pieredzi. Tādi piedāvājumi apkārt nemētājas, tāpēc jācer, ka izdosies.

Tāpēc aicinu, izmantot šo piedāvājumu un pieteikt mātes apsēklošanai. Tas ir, protams, saistīts ar papildus darbu, bet selekcija atmaksājas- gan ar medus kilogramiem, gan apmierinātiem klientiem- bišu māšu pircējiem.

Pieteikties lūdzu pie Jura Šteiseļa, e-pasts: juris.steiselis@strops.lv, tālr. 29717111 vai pie manis – e-pasts: dravnieks@gmail.com, tālt. 28630031

 

2.02.2016
2015.gada sezona stacijā “Livod Randa”

2015.gadā Latvijā pirmā Buckfast apsēklošanās stacija “Livod Randa” darbojās savu otro sezonu. Varbūt man dažreiz ir kārdinājums teikt, ka šīs stacijas izveidošana un uzturēšana ir pārāk darb-, laik- un naudasietilpīgs process, bet tas būtu liekulīgi. Jo selekcijas darbs ir pats saldākais biškopībā, saldāks par saldāko medu, krēma rozīte no tortes augšas. Būtu arī grēks, lai tas labais materiāls, kurš ir manā rīcībā netiktu saglabāts. Bišu mātes mūžs ir augstākais 3-5 gadi un saglabāt tās gēnus ilglaicīgi var tikai veicot selekcijas darbu. Arī tas, ka dzīvoju Ziemeļkurzemē salīdzinoši netālu no vietas, kur iespējama stacijas izveide., noteikti nav nejauši, tāpat kā tas, ka man ir izdevies iepazīties ar izciliem selekcionāriem, no kuriem gan mācīties, gan padomu paprasīt, gan izcilu materiālu saņemt.
Ir arī pirmie rezultāti. No 2014.gadā stacijā sēklotajām mātēm vairākas ir tādas, no kurām testa režīmā pagājušogad izaudzēju meitas un šogad noteikti no vairākām audzēšu mātes. Jācer, ka iecerētie rezultāti neizpaliks.

Staciju atklāju vēlu – 17.06.2015. Mums jūras un līča iespaidā pavasaris ir lēnāks kā daudzviet Latvijā, bet jūrmalā tas ir vēl vismaz nedēļu vēlāk kā mežos. Sagaidīšana bija varena- ar orhidejām 🙂

Nākamos nukleususaizvedu 21.06.2015 vēlu vakarā, kad bija iesākusies īsākā gada nakts.

Pēc tam ierīkoju nukleusu novietni kilometru tālāk, jo šajā vietā vairāk nekā 100 nukleusi būtu par daudz. Vieta jauka, tūlīt aiz kāpas, vēja aizsargāta.

Tranu līnija 205 gadā bija Oigena Noihauzera (Eugen Neuhauser) materiāls B102 (AMS ) = 13 B391/II (NE) x B505 (NE). Abas vecāku līnijas ir no Brāļa Ādama oriģinālā materiāla, kuras daudzus gadus apstrādājis Oigens. Šī līnija saaudzē lielas saimes, ir ļoti miermīlīga, ziemā kamols ir blīvs, pavasarī sāk nedaudz piesardzīgi, bet kad ieskrienas, tad lai citas tur līdz. Spietošanas izturība varēja būt labāka. Tranu saimes neviena nenonāca spietošanas noskaņojumā, bet bija māsas, kuras neaizvedu uz staciju, jo tās taisījās kokos. Pavasaris gan arī bija interesants- aukstās naktis un dienas ar bagātīgu nektāru- tas bija pārbaudījums spēcīgi perojošām bitēm, kāda ir B102. Neraugoties uz to, ka spietošanas izturībā nevarēju ielikt augstāko atzīmi, pārējās īpašības bija tik labas, ko nolēmu uz staciju vest tieši šō līniju.
Pero B102 ļoti skaisti- šī ir tipiska peru aina.

Lai labās īpašības nodotu tālāk, jāsaudzē džigiti. Tranu kāre.

Viena no pirmajām stacijā apsēklotajām mātēm šogad. Materiāls no Kelda Brandsturpa, arī ļoti vitāla bite ar lielu Anatolicas ietekmi.

Māte ir pilnībā gatava, kad kopš apsēklošanās pagājušas 2 nedēļas, vēl labāk, ja 3 nedēļas. Šeit var redzēt, ka šķiļas pirmās meitas.

Dažas līnijas marķēju baltas. Iemesls ļoti banāls- numuri ir  no 1-100. Kad beidzās pirmais simts, ķērās pie nākamās plāksnes, bet tās bija no cita ražotāja un numurs uz zilā fona bija slikti saredzams. Arī pārējie zilie numuru komplekti bija tādi paši, tāpēc ķēros pie baltajiem numuriem.

Bonusā nāca jūra- vien pāris simtus metrus no nukleusiem. Tiesa, šo bonusu nesanāca izmantot daudz, bet centos aiziet pie jūras un pamasēt pēdas ar smiltīm un jūras ūdeni biežāk nekā pagājušajā gadā. Kaut 10 minūtes apstāties trakajā vasaras darbu skrējienā.

Mātes uz ārzemēm sūtīju pirmdienās un svētdienās braucu uz staciju tās ķert. Vienu svētdienu izbraucām nelielu loku, apciemojām Mazirbi, atpakaļ braucām caur Dundagu.
Šeit atpūta Irbes krastā.

Lai šī fotogrāfijas Jūs nemaldina, mīļie lasītāji, darbi un sviedri paliek aiz kadra un relaksācijas fotogrāfiju skaits attiecībā pret atpūtas brīžiem ir nesamērīgi liels.

Stacijā bites visu vasaru bija jāpiebaro, lai tranu būtu pietiekamā skaitā un lai to sperma būtu kvalitatīva. Toties rudenī bija labs viršu ienesums un pat mazie nukleusi sanesa viršu medu.

Tranu saimes pirms mājās vešanas, septembra vidū.

Staciju rudenī apciemoja arī kolēģis- selekcionārs Jānis Trops no Madonas puses.

Jānis priecājas par skaistajiem dējumiem.

Jau šogad stacijā sēklojās viena draudzīgā kolēģa bišu mammas un ceru, ka staciju attīstot, varēšu piedāvāt to arī citiem kolēģiem, kuri ieinteresēti Buckfast selekcijā.

Pie tam šī ir vienīgā stacija pasaule, kur bišu māšu un tranu mīlas dzīve tiek novērota ar lokatoru! 🙂


Ja nopietni, tad Irbenes lokatoram man regulāri sanāca braukt garām un varēju novērot tā pārvērtības dažādos laika un apgaismojuma apstākļos. Arī to kā šis Eiropas nozīmes zinātnes objekts tika pie jaunas antenas.

 

 

18.05.2015

Atskats uz 2014 un ieskats 2015

Sezona kopumā
Ja par katru biškopības sezonu var teikt, ka tā ir atšķirīga, tad 2014.gads tomēr bija īpaši atšķirīgs.

Lielākā daļa saimju aplidojās rekordagri- 24.02 (šogad šis rekords tika pārspēts vēl par 2 nedēļām). Pavasaris bija garš, siltumi mijās ar aukstumu, bet nektāra bija maz.  Tā rezultātā maijā daudzas saimes cieta badu un pirmoreiz savā dravošanas pieredzē masveidā nācās saimes piebarot. Vissliktākā situācija bija mežos un jo dziļākā mežā, jo nevis resnāki partizāni, kā tautas parunā, bet tieši otrādi- dažviet medus bija vien pāris gramu un bija saimes, kur mātes jau bija pātraukušas dēšanu. Saimes Ugālē un Ēdolē, kur lielāki lauki, jau bija sanesušas magazīnā , ņēmu šos medus rāmīšus, lai piebarotu saimes mežos. OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Jūnija sākumā- pašā aveņu ziedēšanas sākumā bija pāris jaukas dienas un šīs dienas bija ļoti svētīgas, jo ar nektāru, kuru ievāca šajās dienās  bija jāpietiek sekojošajās sausajās un aukstajās jūnija 3 nedēļās.  Līgo vakarā staigājām ziemas mēteļos. ..
Tomēr daba savus bērnus neaizmirsa-  jūlija sākumā sākās varenais meža ienesums- izsvīdums. Balle bija īsa, bet skaista. Jūlija vidū ienesums aprāvās un tā arī neatsākās – virši, kā jau prognozēts, nemedoja vispār- to ietekmēja jūnija sausums (tas visvairāk skara tieši Ziemeļkurzemi).
Rudens bija sauss, silts un garš-ļoti piemērots bišu ieziemošanai.

Māšu audzēšana
Lai arī pavasaris sākās agri un domāju mātes sākt audzēt maija sākumā, aukstais laiks maijā, pat ar salnām, šos plānus izmainīja.  Mātes ir jāsāk audzēt nevis kalendārā skatoties, bet tad, kad to pasaka daba. Tāpat jābūt draugos ar matemātiku – trani spējīgi savai misijai sākot ar 40.dienu no oliņas iedēšanas. Un pirmie trani nav tie paši labākie precinieki- tie ir no saimēm, kurām izteiktāks  spietošanas noskaņojums un pasē tautības ailē rakstīts – krūmu. Ar tranu kāru ievietošanu ģenētiski vērtīgajās saimēs daudz nav līdzēts. Ne velti man ir vairāki klienti, pieredzējuši biškopji,  kuri mātes pasūta ap Jāņiem, jo tad to kvalitāte ir vislabākā. Arī manu pieredzi vērtējot, labākās mātes ir jūnija, jūlija, dažos gados (ja ir viršu ienesums) pat augusta sākuma mātes, kuras dzimušas laikā kad ir labvēlīgākie apstākļi un apsēklošanās laikā ir liels tranu blīvums, arī  augstvērtīgo tranu.
Pirmās mātes, tāpat, kā 2013.gadā dzima 1.jūnijā.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pirmās sērijas apsēklojās ļoti labi, bet 3 nedēļu aukstais laiks jūnijā ļoti ietekmēja apsēklošanās rezultātus. Apsēklošanās stacijā pie jūras, kur bija vēl pāris grādus aukstāks un stiprāks vējš, no pirmās sērijas, kuru aizvedu 8.06, rezultāti bija vēl sliktāki. Tā īsti šī laika sēklošanas rezultātus redzēs tikai šogad. Vācijā 2013.gadā maijā bija ļoti nepiemēroti apstākļi (gluži kā mums 2014.gada jūnijā) un nākamajā gadā ļoti daudzām saimēm notika māšu klusā maiņa. Acīmredzot, māšu sēklošanās kvalitāte nebija pietiekami laba.
Pēc Jāņiem mātes sēklojās ļoti labi, audzēju mātes cik jaudas un jau jūnija beigās  pārkāpu četrciparu skaitlim. Māšu audzēšanas sezona kopumā bija veiksmīga. Mātes beidzu audzēt nedēļu agrāk kā 2013.gadā, jo dēļ neesošā viršu ienesuma saimēs samazinājās tranu skaits. Izdevās izaudzēt vismaz pa sērijai arī no vasarā saņemtā jaunā materiāla, izņemot no divām vācu krainietēm, kuras saņēmu jūlija beigās.

Selekcija
Beidzot piepildījās sapnis un tika sperts uz priekšu liels solis – kontrolētās sēklošanas stacijas ierīkošana Līvu Krastā.  Stacija tika atklāta 8.jūnijā. Paldies visiem kuri ticēja un palīdzēja- draugiem, biškopjiem, LBB un īpaši Jurim Šteiselim.
Laiks jūnijā gan nebija piemērots un pirmajā sērijā izdevās vien dažas mātes, bet vēlāk mātes sēklojās lieliski, varēju gan izpildīt pasūtījumus, gan iegūt mātes savām vajadzībām – testēšanai un atlasei šogad un nākamgad.
Pirmā apsēklojusies māte stacijā. Tipiska B102 ar brūno krāsojumu.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Tranu saimesOLYMPUS DIGITAL CAMERA

Džigiti trani – sēklošanas stacijas sāls un kapitāls.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Lai arī stacija pāris simti metrus no jūras, darbu steigā uz jūraskrastu aizstaigāju vien pāris reizes.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pagājušogad reģistrēju savu materiālu Pedigree datu bāzē. Šogad atjaunoju par 2014.gadu.
http://perso.fundp.ac.be/~jvandyck/homage/elver/pedgr/ped_AMS_2014.html

Plāni šim gadam.
Attīstīt māšu apsēklošanas staciju „Līvod Randa” – palielināt tajā apsēkloto māšu daudzumu.
Izvērtēt iegūto krustojumu rezultātus un ataudzēt no tiem mātes.
Sadarbībā ar kolēģiem iegūt instrumentāli sēklotās mātes,
Turpināt iepirkt un izvērtēt materiālu no ārzemēm.
Un vismaz 3x – mācīties, mācīties, mācīties….

24.o2.2014

Atskats uz 2013 un ieskats 2014

Sezona kopumā
2013.gads bija interesants gads, bet tā noteikti var teikt par katru gadu. Jo divu vienādu sezonu nav. Tomēr tas, ka lielākā daļa saimju aplidojās tikai 8.aprīlī un aprīļa vidū vairumam saimju vēl nebija aizvākotu peru, ir atcerēšanās vērti fakti. Tāpat kā šis gads, kad lielākā daļa saimju aplidojās jau 24.februārī.

Marts ’13 bija īsts ziemas mēnesis, naktīs temperatūra bieži noslīdēja  līdz mīnuss padsmit grādu atzīmei un arī aprīļa sākumā vēl bija ziema. Pavasaris ilga vien dažas dienas, jo maijā jau sākās vasara. No selekcijas, ciltsmateriāla un saimju izvērtēšanas viedokļa šādi ekstremāli laika apstākļi ir ļoti labi un dod iespēju pārbaudīt dažādas līnijas un ciltsmātes.
Kopumā ziemošanas rezultāti bija labi, saimju kritums zem 5% robežas.
Bites sāka nomainīties tikai maija sākumā un arī māšu audzēšanu varēju sākt rekordvēlu – pirmās mātes dzima tikai 1.jūnijā.
Daba savu laiku zina- maijs bija ļoti silts un lekns- viss auga un ziedēja griezdamies un vienlaikus. Dabas galds bitēm bija bagātīgi klāts, diemžēl lielākā daļa saimju vēl nebija pieaugušas un šo ziedu piedāvājumu izmantot spēja nevis medum, bet saimju attīstībai. Medu magazīnās spēja ienest vien saimes, kuras rudenī bija ieziemotas ļoti spēcīgas. Jūnijs bija bitēm labvēlīgs un jūnija beigās sākās pēdējos gados labākais ienesums no liepām. Virši sāka ziedēt jau jūlija trešās dekādes sākumā. Pirmajās “viršu” dienās bija labs ienesums, bet tas strauji aprāvās un vairs neatsākās. Rezultātā viršu medus raža bija zem vidējā.
Rudens bija labvēlīgs saimju ieziemošanai – silts, sauss un garš. Septembra sākumā gandrīz visās novietnēs nāca izsvīdums, bet tas nebija intensīvs un neapdraudēja ieziemošanas darbus.

Māšu audzēšana
Māšu audzēšana tika uzsākta ļoti vēlu, biju sagatavojis vairāk māšu audzēšanas saimju kā iepriekšējā gadā un šeit palīdzēja iepriekšpasūtīšanas kampaņa, kad biškopji varēja pasūtīt laicīgi mātes par zemāku cenu, bet es varēju labāk prognozēt māšu pasūtījumus. Šogad to neturpināšu, jo kapacitāte ir ierobežota un jau tagad ir saņemti daudzi pasūtījumi.
Mātes sēklojās ļoti labi visu vasaru, līdz pat augusta vidum. Pēdējo māšu sēriju izaudzēju 8.augustā un arī mātes no šīs sērijas apsēklojās ļoti labi. Tas deva iespēju saaudzēt mātes no jauniegādātā ciltsmateriāla, lai jau šogad to varētu testēt un izvērtēt. Ir ļoti svarīgi meitas no potenciālā ciltsmateriāla izaudzēt jau nulltajā gadā, jo mātes mūžs ir īss un katrs iegūtais gads ir svarīgs. Pie tam, no vecām mātēm audzēt meitas nav ieteicams, ja vien tās nav ļoti izcilas.
Mātes ļoti labi var mainīt septembrī un oktobrī. Latvijā šī prakse vēl nav iegājusies, bet priekšrocību ir pārāk daudz, lai tas nemainītos.

Selekcija
Lielākais 2013.gada projekts bija kontrolēti sēklotu māšu iegūšana. Bija izraudzīta vieta, saaudzētas tranu saimes, diemžēl laika trūkuma un nepareizas plānošanas dēļ šo plānu neizdevās īstenot. Tranu saimēm bija saaudzētas testētas KB222 (Keld Brandsturp) Buckfast bišu saimes. Pārziemoju tās kā rezerves saimītes, pārsvarā uz četriem rāmjiem. Pavasaris bija ļoti vēls un neizvilktas tranu mākslīgās šūnas ievietoju tikai maija beigās. Līdz ar to gatavi (pāroties spējīgi trani) bija tikai jūnija beigās un tā kā vieta izolēta ir tikai līdz jūlija vidum, kad stacijas apkārtnē tiek vests uz viršiem, nolēmu netērēt naudu un līdzekļus, lai izmantotu nukleusus tikai vienam sēklošanas ciklam. Šim gadam esmu ieziemojis spēcīgas tranu saimes ar tranu šūnām un ceru, ka iegūšu tranus jau maija otrajā pusē un varēšu apsēklot vismaz 2-3 sērijas.

Tranu rāmis – apakšējā daļā redzami vēl neaizvākoti tranu peri. Šajā kārē dzimušie trani būs gatavi sava dzīves mērķa piepildīšanai – Lielajam Randiņam tikai pēc ~ 3 nedēļām.
tranu-ramis

 Tranu saimes.

tranu-saimes

Ja neizdevās stacijas iekārtošana, tad varēju ieguldīt lielāku naudu ciltsmateriāla iegādei un iegādājos kontrolēti sēklotas mātes no vairāku valstu selekcionāriem. Liela veiksme bijā tā, ka pateicoties Rolfa kontaktiem, izdevās tikt pie Oigena Noihauzera mātēm un oktobra beigās, savienojot ar Donauešingenes konferences apmeklējumu, apciemot šo izcilo biškopi un selekcionāru viņa mājās. Paveicās arī ar laiku un varēju paskatīties kā Oigens strādā pie bitēm un vērtē saimes.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Izdevās atvest arī Elgon materiālu no Ērika Osterlunda Zviedrijā, kā arī mātes no Berd Brix Vācijā.  Gan par Oigenu, gan Elgon bitēm ceru vēl pirms sezonas pāris vārdus uzrakstīt.

Runājot par pagājušā gada notikumiem nevaru nepieminēt arī žurnālistes Anitas Braunas interviju  žurnālā “IR”. Šeit saite uz šo rakstu

Plāni šim gadam.
Izveidot staciju kontrolētai apsēklošanai un iegūt kontrolēti sēklotas bišu mātes.

Protams, pirmkārt-četrkārt no šejienes

Un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, kā teica viens nesens klasiķis. Par selekciju visvairāk es zināju kādus pāris gadus pēc tam, kad biju sācis par to padziļināti interesēties. Tagad esmu nonācis pie atziņas, ka tam jau krietni senākam klasiķim, kuram ienāca prātā doma “Jo vairāk es zinu, jo vairāk es nezinu” ir taisnība 🙂
Daļa atbilžu ir meklējamas grāmatās, internetā un sarunās ar kolēģiem, kuri šajā jomā ir jau daudzus gadus, tomēr ir lietas, kuras var apgūt un saprast tikai darbojoties. Un vasara ir tik īsa, bet mums, 57 paralēles biškopjiem, vēl īsāka kā daudzviet Eiropā.

Sezona ir sākusies, tāpēc vēlu visiem dravniekiem, biškopjiem, biteniekiem un bičoļiem veselību, stipras un veselīgas saimes un pilnus meduspodus!

11.o3.2014
Atskats uz 2012 un ieskats 2013

B210_ramitis1

Sezona kopumā
2012.gads bija labvēlīgs gads biškopībai. Bites pārziemoja labi, saimju kritums mazāk par 5%. Pavasaris bija untumains. Vasarīgi siltas,
pat karstas dienas mijās ar aukstuma periodiem. Medus ienesums pavasarī pa novietnēm  bija ļoti atšķirīgs. Bija novietnes, kur maija beigās liku otru medus telpu, pārsvarā tur, kur tuvumā lauksaimniecības platības, bet meža novietnēs atsevišķas saimes maija beigās bija tik tukšas, ka „grabēja” un nācās pat piebarot, lai tās neaizietu badā.

Jūnija sākumā sākās ļoti labs ienesums no meža, kurš vairāk vai mazāk intensīvi turpinājās visu mēnesi.
Jūlija sākumā ienesums strauji aprāvās un līdz augusta vidum faktiski  stropos neiepilēja ne pile. Medu nekad neatņemu pilnībā, vienmēr magazīnās atstāju pāris medus rāmīšus šādiem gadījumiem un šogad tas attaisnojās.
Atdaleņi jūlijā un augusta pirmajā pusē noteikti bija jāpiebaro. Tie kuri tika piebaroti, iegāja ziemā spēcīgi, tie, kurus sāku piebarot tikai augustā, tika ieziemotas ka rezerves māšu saimītes tikai uz 3-4 kārēm.
Viršu ienesums pagājušogad sākās ne kā parasti- viršziedu sākumā, bet viršu ziedēšanas 2-3 nedēļā.(Šajā sakarā šovasar no viena pieredzējuša profesionāla dravnieka, bišu māšu pircēja dzirdēju skaistu teicienu „Viršos jābūt balles sākumā”, bet kā jau minēts, šogad varēja ierasties arī tad, kad pirmie gabali jau nodejoti 🙂 )  Ienesums bija ļoti labs no purva viršiem, bet sila virši sausākās vietās nemedoja. Tas  saistīts ar sauso laiku jūnijā. Dažos Latvijas reģionos jūnijs bija pārmitrs, bet Ziemeļkurzemē tajā laikā valdīja sausums. Viršu medošanai pamati tiek likti jūnijā.
Rudens bija lietains, bet silts, labvēlīgs bišu ieziemošanai. Kopumā medus raža bija nedaudz vairāk par 30kg no saimes, ne puse no 2011.gada ražas. Medus ražu ietekmēja ne tikai ilgi bezienesuma periodi, bet arī saimju novājināšana atdaleņus veidojot. Arī saimes, kuras izmantoju māšu audzēšanai un kā donorus māšu audzēšanas saimēm, protams, vidējo medus ražu samazināja.

Māšu audzēšana
Pirmās mātes tika izaudzētas nedēļu vēlāk nekā parasti un sāka dzimt maija pēdējās dekādes vidū. Neapsēkloto māšu pieprasījums šajā tradicionāli laikā ir ļoti liels un lai arī biju gatavojies, pieprasījums pārsniedza prognozes. Biju saņēmis arī 150 atdaleņu pasūtījumu un šis pasūtījums prasīja ļoti lielu laika ieguldījumu. Šī  iemesla dēļ dažiem klientiem iekavējās pasūtīto apsēkloto māšu piegāde jūnija vidū.  Kopumā mātes sēklojās labi, izņemot jūnija pirmās dekādes beigās/otrās dekādes sākumā, kad sākās ļoti spēcīgs ienesums no meža.
Nebiju prognozējis lielo apsēkloto māšu pieprasījumu jūlijā un augustā.
Jūlija vidū nācās veidot vairākas māšu audzēšanas saimes no jauna, jo saņēmu vērtīgu materiālu no Paula Jungela- 2 un 3 gadīgas pārbaudītas ciltsmātes, kuras tika izmantotas Jungela selekcijas programmā. Centos izaudzēt pēc iespējas vairāk māšu no šiem “dimantiem”. Pateicoties viršu ienesumam, bija pietiekami daudz tranu, mātes labi apsēklojās pat augusta vidū. Vai mātes apsēklojušās kvalitatīvi, varēs vērtēt tikai šajā sezonā.

Selekcija
Aprīļa beigās LLKC Ozolniekos nolasīju lekciju bišu pārraugiem „Bišu selekcija”. Ar lekcijas pieturpunktiem vair iepazīties sadaļā „Raksti” – „Bišu selekcija” (Powerpoint fails).

2012.gadā tika ielikti pamati, lai šogad varētu iegūt kontrolēti sēklotas mātes. Ar LBB atbalstu tika iegādāta divgadīga pārbaudīta ciltsmāte no Kelda Brendsturpa. Tika saaudzētas tranu saimes (KB222 meitas), kuras šogad tiks vestas uz apsēklošanas staciju.
No Paula Jungela (Luksemburga) saņēmu izcilu materiālu- vienu izkoptu Buckfast līniju un samērā svaigu  Anatolica (F3). Par šīm līnijām un citu līniju izvērtējumu uzrakstīšu aprīlī, kad būs zināmi ziemošanas rezultāti. Tika saņemts arī materiāls no Kelda Brendsturpa und Haikes Aumeijeres.

Oktobra beigās apmeklēju  vācvalodīgo biškopju ikgadējo saietu Donauešingenā. Pirmajā dienā piedalījos pilnas dienas seminārā „Profesionālā māšu audzēšana”. Ļoti vērtīga informācija, gan teorētiķu, gan nozares līderu-praktiķu lekcijas.
Nākamajās dienās izstāde un tikšanās ar biškopjiem un selekcionāriem, sarunas pie vakariņu galda ievilkās pēc pusnakts. Galvenais pienesums no Donauešingenas bija tieši šī iespēja tikties ar lieliskiem cilvēkiem un dravniekiem, selekcijas entuziastiem un nozares izcilākajām personībām.
Ziema pagāja inventāra sagatavošanas darbiem. Un, protams, literatūra. Visas grāmatas, kuras plānoju, neizlasīju, tomēr ir sajūta, ka arī teorētiskajā daļā ir sperts solis uz priekšu.

Šogad plānots ierīkot apsēklošanas staciju un iegūt kontrolēti sēklotas Buckfast mātes. Sadarbībā ar kolēģiem ceru iegūt arī savas pirmās instrumentāli sēklotās mātes. Tiks turpināts darbs pie esošā materiāla izvērtēšanas un iepirkts materiāls no vadošajiem Eiropas selekcionāriem.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s