Jaunumi

2.02.2016
2015.gada sezona stacijā “Livod Randa”

2015.gadā Latvijā pirmā Buckfast apsēklošanās stacija “Livod Randa” darbojās savu otro sezonu. Varbūt man dažreiz ir kārdinājums teikt, ka šīs stacijas izveidošana un uzturēšana ir pārāk darb-, laik- un naudasietilpīgs process, bet tas būtu liekulīgi. Jo selekcijas darbs ir pats saldākais biškopībā, saldāks par saldāko medu, krēma rozīte no tortes augšas. Būtu arī grēks, lai tas labais materiāls, kurš ir manā rīcībā netiktu saglabāts. Bišu mātes mūžs ir augstākais 3-5 gadi un saglabāt tās gēnus ilglaicīgi var tikai veicot selekcijas darbu. Arī tas, ka dzīvoju Ziemeļkurzemē salīdzinoši netālu no vietas, kur iespējama stacijas izveide., noteikti nav nejauši, tāpat kā tas, ka man ir izdevies iepazīties ar izciliem selekcionāriem, no kuriem gan mācīties, gan padomu paprasīt, gan izcilu materiālu saņemt.
Ir arī pirmie rezultāti. No 2014.gadā stacijā sēklotajām mātēm vairākas ir tādas, no kurām testa režīmā pagājušogad izaudzēju meitas un šogad noteikti no vairākām audzēšu mātes. Jācer, ka iecerētie rezultāti neizpaliks.

Staciju atklāju vēlu – 17.06.2015. Mums jūras un līča iespaidā pavasaris ir lēnāks kā daudzviet Latvijā, bet jūrmalā tas ir vēl vismaz nedēļu vēlāk kā mežos. Sagaidīšana bija varena- ar orhidejām🙂

Nākamos nukleususaizvedu 21.06.2015 vēlu vakarā, kad bija iesākusies īsākā gada nakts.

Pēc tam ierīkoju nukleusu novietni kilometru tālāk, jo šajā vietā vairāk nekā 100 nukleusi būtu par daudz. Vieta jauka, tūlīt aiz kāpas, vēja aizsargāta.

Tranu līnija 205 gadā bija Oigena Noihauzera (Eugen Neuhauser) materiāls B102 (AMS ) = 13 B391/II (NE) x B505 (NE). Abas vecāku līnijas ir no Brāļa Ādama oriģinālā materiāla, kuras daudzus gadus apstrādājis Oigens. Šī līnija saaudzē lielas saimes, ir ļoti miermīlīga, ziemā kamols ir blīvs, pavasarī sāk nedaudz piesardzīgi, bet kad ieskrienas, tad lai citas tur līdz. Spietošanas izturība varēja būt labāka. Tranu saimes neviena nenonāca spietošanas noskaņojumā, bet bija māsas, kuras neaizvedu uz staciju, jo tās taisījās kokos. Pavasaris gan arī bija interesants- aukstās naktis un dienas ar bagātīgu nektāru- tas bija pārbaudījums spēcīgi perojošām bitēm, kāda ir B102. Neraugoties uz to, ka spietošanas izturībā nevarēju ielikt augstāko atzīmi, pārējās īpašības bija tik labas, ko nolēmu uz staciju vest tieši šō līniju.
Pero B102 ļoti skaisti- šī ir tipiska peru aina.

Lai labās īpašības nodotu tālāk, jāsaudzē džigiti. Tranu kāre.

Viena no pirmajām stacijā apsēklotajām mātēm šogad. Materiāls no Kelda Brandsturpa, arī ļoti vitāla bite ar lielu Anatolicas ietekmi.

Māte ir pilnībā gatava, kad kopš apsēklošanās pagājušas 2 nedēļas, vēl labāk, ja 3 nedēļas. Šeit var redzēt, ka šķiļas pirmās meitas.

Dažas līnijas marķēju baltas. Iemesls ļoti banāls- numuri ir  no 1-100. Kad beidzās pirmais simts, ķērās pie nākamās plāksnes, bet tās bija no cita ražotāja un numurs uz zilā fona bija slikti saredzams. Arī pārējie zilie numuru komplekti bija tādi paši, tāpēc ķēros pie baltajiem numuriem.

Bonusā nāca jūra- vien pāris simtus metrus no nukleusiem. Tiesa, šo bonusu nesanāca izmantot daudz, bet centos aiziet pie jūras un pamasēt pēdas ar smiltīm un jūras ūdeni biežāk nekā pagājušajā gadā. Kaut 10 minūtes apstāties trakajā vasaras darbu skrējienā.

Mātes uz ārzemēm sūtīju pirmdienās un svētdienās braucu uz staciju tās ķert. Vienu svētdienu izbraucām nelielu loku, apciemojām Mazirbi, atpakaļ braucām caur Dundagu.
Šeit atpūta Irbes krastā.

Lai šī fotogrāfijas Jūs nemaldina, mīļie lasītāji, darbi un sviedri paliek aiz kadra un relaksācijas fotogrāfiju skaits attiecībā pret atpūtas brīžiem ir nesamērīgi liels.

Stacijā bites visu vasaru bija jāpiebaro, lai tranu būtu pietiekamā skaitā un lai to sperma būtu kvalitatīva. Toties rudenī bija labs viršu ienesums un pat mazie nukleusi sanesa viršu medu.

Tranu saimes pirms mājās vešanas, septembra vidū.

Staciju rudenī apciemoja arī kolēģis- selekcionārs Jānis Trops no Madonas puses.

Jānis priecājas par skaistajiem dējumiem.

Jau šogad stacijā sēklojās viena draudzīgā kolēģa bišu mammas un ceru, ka staciju attīstot, varēšu piedāvāt to arī citiem kolēģiem, kuri ieinteresēti Buckfast selekcijā.

Pie tam šī ir vienīgā stacija pasaule, kur bišu māšu un tranu mīlas dzīve tiek novērota ar lokatoru!🙂


Ja nopietni, tad Irbenes lokatoram man regulāri sanāca braukt garām un varēju novērot tā pārvērtības dažādos laika un apgaismojuma apstākļos. Arī to kā šis Eiropas nozīmes zinātnes objekts tika pie jaunas antenas.

 

 

18.05.2015

Atskats uz 2014 un ieskats 2015

Sezona kopumā
Ja par katru biškopības sezonu var teikt, ka tā ir atšķirīga, tad 2014.gads tomēr bija īpaši atšķirīgs.

Lielākā daļa saimju aplidojās rekordagri- 24.02 (šogad šis rekords tika pārspēts vēl par 2 nedēļām). Pavasaris bija garš, siltumi mijās ar aukstumu, bet nektāra bija maz.  Tā rezultātā maijā daudzas saimes cieta badu un pirmoreiz savā dravošanas pieredzē masveidā nācās saimes piebarot. Vissliktākā situācija bija mežos un jo dziļākā mežā, jo nevis resnāki partizāni, kā tautas parunā, bet tieši otrādi- dažviet medus bija vien pāris gramu un bija saimes, kur mātes jau bija pātraukušas dēšanu. Saimes Ugālē un Ēdolē, kur lielāki lauki, jau bija sanesušas magazīnā , ņēmu šos medus rāmīšus, lai piebarotu saimes mežos. OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Jūnija sākumā- pašā aveņu ziedēšanas sākumā bija pāris jaukas dienas un šīs dienas bija ļoti svētīgas, jo ar nektāru, kuru ievāca šajās dienās  bija jāpietiek sekojošajās sausajās un aukstajās jūnija 3 nedēļās.  Līgo vakarā staigājām ziemas mēteļos. ..
Tomēr daba savus bērnus neaizmirsa-  jūlija sākumā sākās varenais meža ienesums- izsvīdums. Balle bija īsa, bet skaista. Jūlija vidū ienesums aprāvās un tā arī neatsākās – virši, kā jau prognozēts, nemedoja vispār- to ietekmēja jūnija sausums (tas visvairāk skara tieši Ziemeļkurzemi).
Rudens bija sauss, silts un garš-ļoti piemērots bišu ieziemošanai.

Māšu audzēšana
Lai arī pavasaris sākās agri un domāju mātes sākt audzēt maija sākumā, aukstais laiks maijā, pat ar salnām, šos plānus izmainīja.  Mātes ir jāsāk audzēt nevis kalendārā skatoties, bet tad, kad to pasaka daba. Tāpat jābūt draugos ar matemātiku – trani spējīgi savai misijai sākot ar 40.dienu no oliņas iedēšanas. Un pirmie trani nav tie paši labākie precinieki- tie ir no saimēm, kurām izteiktāks  spietošanas noskaņojums un pasē tautības ailē rakstīts – krūmu. Ar tranu kāru ievietošanu ģenētiski vērtīgajās saimēs daudz nav līdzēts. Ne velti man ir vairāki klienti, pieredzējuši biškopji,  kuri mātes pasūta ap Jāņiem, jo tad to kvalitāte ir vislabākā. Arī manu pieredzi vērtējot, labākās mātes ir jūnija, jūlija, dažos gados (ja ir viršu ienesums) pat augusta sākuma mātes, kuras dzimušas laikā kad ir labvēlīgākie apstākļi un apsēklošanās laikā ir liels tranu blīvums, arī  augstvērtīgo tranu.
Pirmās mātes, tāpat, kā 2013.gadā dzima 1.jūnijā.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pirmās sērijas apsēklojās ļoti labi, bet 3 nedēļu aukstais laiks jūnijā ļoti ietekmēja apsēklošanās rezultātus. Apsēklošanās stacijā pie jūras, kur bija vēl pāris grādus aukstāks un stiprāks vējš, no pirmās sērijas, kuru aizvedu 8.06, rezultāti bija vēl sliktāki. Tā īsti šī laika sēklošanas rezultātus redzēs tikai šogad. Vācijā 2013.gadā maijā bija ļoti nepiemēroti apstākļi (gluži kā mums 2014.gada jūnijā) un nākamajā gadā ļoti daudzām saimēm notika māšu klusā maiņa. Acīmredzot, māšu sēklošanās kvalitāte nebija pietiekami laba.
Pēc Jāņiem mātes sēklojās ļoti labi, audzēju mātes cik jaudas un jau jūnija beigās  pārkāpu četrciparu skaitlim. Māšu audzēšanas sezona kopumā bija veiksmīga. Mātes beidzu audzēt nedēļu agrāk kā 2013.gadā, jo dēļ neesošā viršu ienesuma saimēs samazinājās tranu skaits. Izdevās izaudzēt vismaz pa sērijai arī no vasarā saņemtā jaunā materiāla, izņemot no divām vācu krainietēm, kuras saņēmu jūlija beigās.

Selekcija
Beidzot piepildījās sapnis un tika sperts uz priekšu liels solis – kontrolētās sēklošanas stacijas ierīkošana Līvu Krastā.  Stacija tika atklāta 8.jūnijā. Paldies visiem kuri ticēja un palīdzēja- draugiem, biškopjiem, LBB un īpaši Jurim Šteiselim.
Laiks jūnijā gan nebija piemērots un pirmajā sērijā izdevās vien dažas mātes, bet vēlāk mātes sēklojās lieliski, varēju gan izpildīt pasūtījumus, gan iegūt mātes savām vajadzībām – testēšanai un atlasei šogad un nākamgad.
Pirmā apsēklojusies māte stacijā. Tipiska B102 ar brūno krāsojumu.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Tranu saimesOLYMPUS DIGITAL CAMERA

Džigiti trani – sēklošanas stacijas sāls un kapitāls.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Lai arī stacija pāris simti metrus no jūras, darbu steigā uz jūraskrastu aizstaigāju vien pāris reizes.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pagājušogad reģistrēju savu materiālu Pedigree datu bāzē. Šogad atjaunoju par 2014.gadu.
http://perso.fundp.ac.be/~jvandyck/homage/elver/pedgr/ped_AMS_2014.html

Plāni šim gadam.
Attīstīt māšu apsēklošanas staciju „Līvod Randa” – palielināt tajā apsēkloto māšu daudzumu.
Izvērtēt iegūto krustojumu rezultātus un ataudzēt no tiem mātes.
Sadarbībā ar kolēģiem iegūt instrumentāli sēklotās mātes,
Turpināt iepirkt un izvērtēt materiālu no ārzemēm.
Un vismaz 3x – mācīties, mācīties, mācīties….

24.o2.2014

Atskats uz 2013 un ieskats 2014

Sezona kopumā
2013.gads bija interesants gads, bet tā noteikti var teikt par katru gadu. Jo divu vienādu sezonu nav. Tomēr tas, ka lielākā daļa saimju aplidojās tikai 8.aprīlī un aprīļa vidū vairumam saimju vēl nebija aizvākotu peru, ir atcerēšanās vērti fakti. Tāpat kā šis gads, kad lielākā daļa saimju aplidojās jau 24.februārī.

Marts ’13 bija īsts ziemas mēnesis, naktīs temperatūra bieži noslīdēja  līdz mīnuss padsmit grādu atzīmei un arī aprīļa sākumā vēl bija ziema. Pavasaris ilga vien dažas dienas, jo maijā jau sākās vasara. No selekcijas, ciltsmateriāla un saimju izvērtēšanas viedokļa šādi ekstremāli laika apstākļi ir ļoti labi un dod iespēju pārbaudīt dažādas līnijas un ciltsmātes.
Kopumā ziemošanas rezultāti bija labi, saimju kritums zem 5% robežas.
Bites sāka nomainīties tikai maija sākumā un arī māšu audzēšanu varēju sākt rekordvēlu – pirmās mātes dzima tikai 1.jūnijā.
Daba savu laiku zina- maijs bija ļoti silts un lekns- viss auga un ziedēja griezdamies un vienlaikus. Dabas galds bitēm bija bagātīgi klāts, diemžēl lielākā daļa saimju vēl nebija pieaugušas un šo ziedu piedāvājumu izmantot spēja nevis medum, bet saimju attīstībai. Medu magazīnās spēja ienest vien saimes, kuras rudenī bija ieziemotas ļoti spēcīgas. Jūnijs bija bitēm labvēlīgs un jūnija beigās sākās pēdējos gados labākais ienesums no liepām. Virši sāka ziedēt jau jūlija trešās dekādes sākumā. Pirmajās “viršu” dienās bija labs ienesums, bet tas strauji aprāvās un vairs neatsākās. Rezultātā viršu medus raža bija zem vidējā.
Rudens bija labvēlīgs saimju ieziemošanai – silts, sauss un garš. Septembra sākumā gandrīz visās novietnēs nāca izsvīdums, bet tas nebija intensīvs un neapdraudēja ieziemošanas darbus.

Māšu audzēšana
Māšu audzēšana tika uzsākta ļoti vēlu, biju sagatavojis vairāk māšu audzēšanas saimju kā iepriekšējā gadā un šeit palīdzēja iepriekšpasūtīšanas kampaņa, kad biškopji varēja pasūtīt laicīgi mātes par zemāku cenu, bet es varēju labāk prognozēt māšu pasūtījumus. Šogad to neturpināšu, jo kapacitāte ir ierobežota un jau tagad ir saņemti daudzi pasūtījumi.
Mātes sēklojās ļoti labi visu vasaru, līdz pat augusta vidum. Pēdējo māšu sēriju izaudzēju 8.augustā un arī mātes no šīs sērijas apsēklojās ļoti labi. Tas deva iespēju saaudzēt mātes no jauniegādātā ciltsmateriāla, lai jau šogad to varētu testēt un izvērtēt. Ir ļoti svarīgi meitas no potenciālā ciltsmateriāla izaudzēt jau nulltajā gadā, jo mātes mūžs ir īss un katrs iegūtais gads ir svarīgs. Pie tam, no vecām mātēm audzēt meitas nav ieteicams, ja vien tās nav ļoti izcilas.
Mātes ļoti labi var mainīt septembrī un oktobrī. Latvijā šī prakse vēl nav iegājusies, bet priekšrocību ir pārāk daudz, lai tas nemainītos.

Selekcija
Lielākais 2013.gada projekts bija kontrolēti sēklotu māšu iegūšana. Bija izraudzīta vieta, saaudzētas tranu saimes, diemžēl laika trūkuma un nepareizas plānošanas dēļ šo plānu neizdevās īstenot. Tranu saimēm bija saaudzētas testētas KB222 (Keld Brandsturp) Buckfast bišu saimes. Pārziemoju tās kā rezerves saimītes, pārsvarā uz četriem rāmjiem. Pavasaris bija ļoti vēls un neizvilktas tranu mākslīgās šūnas ievietoju tikai maija beigās. Līdz ar to gatavi (pāroties spējīgi trani) bija tikai jūnija beigās un tā kā vieta izolēta ir tikai līdz jūlija vidum, kad stacijas apkārtnē tiek vests uz viršiem, nolēmu netērēt naudu un līdzekļus, lai izmantotu nukleusus tikai vienam sēklošanas ciklam. Šim gadam esmu ieziemojis spēcīgas tranu saimes ar tranu šūnām un ceru, ka iegūšu tranus jau maija otrajā pusē un varēšu apsēklot vismaz 2-3 sērijas.

Tranu rāmis – apakšējā daļā redzami vēl neaizvākoti tranu peri. Šajā kārē dzimušie trani būs gatavi sava dzīves mērķa piepildīšanai – Lielajam Randiņam tikai pēc ~ 3 nedēļām.
tranu-ramis

 Tranu saimes.

tranu-saimes

Ja neizdevās stacijas iekārtošana, tad varēju ieguldīt lielāku naudu ciltsmateriāla iegādei un iegādājos kontrolēti sēklotas mātes no vairāku valstu selekcionāriem. Liela veiksme bijā tā, ka pateicoties Rolfa kontaktiem, izdevās tikt pie Oigena Noihauzera mātēm un oktobra beigās, savienojot ar Donauešingenes konferences apmeklējumu, apciemot šo izcilo biškopi un selekcionāru viņa mājās. Paveicās arī ar laiku un varēju paskatīties kā Oigens strādā pie bitēm un vērtē saimes.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Izdevās atvest arī Elgon materiālu no Ērika Osterlunda Zviedrijā, kā arī mātes no Berd Brix Vācijā.  Gan par Oigenu, gan Elgon bitēm ceru vēl pirms sezonas pāris vārdus uzrakstīt.

Runājot par pagājušā gada notikumiem nevaru nepieminēt arī žurnālistes Anitas Braunas interviju  žurnālā “IR”. Šeit saite uz šo rakstu

Plāni šim gadam.
Izveidot staciju kontrolētai apsēklošanai un iegūt kontrolēti sēklotas bišu mātes.

Protams, pirmkārt-četrkārt no šejienes

Un mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, kā teica viens nesens klasiķis. Par selekciju visvairāk es zināju kādus pāris gadus pēc tam, kad biju sācis par to padziļināti interesēties. Tagad esmu nonācis pie atziņas, ka tam jau krietni senākam klasiķim, kuram ienāca prātā doma “Jo vairāk es zinu, jo vairāk es nezinu” ir taisnība🙂
Daļa atbilžu ir meklējamas grāmatās, internetā un sarunās ar kolēģiem, kuri šajā jomā ir jau daudzus gadus, tomēr ir lietas, kuras var apgūt un saprast tikai darbojoties. Un vasara ir tik īsa, bet mums, 57 paralēles biškopjiem, vēl īsāka kā daudzviet Eiropā.

Sezona ir sākusies, tāpēc vēlu visiem dravniekiem, biškopjiem, biteniekiem un bičoļiem veselību, stipras un veselīgas saimes un pilnus meduspodus!

11.o3.2014
Atskats uz 2012 un ieskats 2013

B210_ramitis1

Sezona kopumā
2012.gads bija labvēlīgs gads biškopībai. Bites pārziemoja labi, saimju kritums mazāk par 5%. Pavasaris bija untumains. Vasarīgi siltas,
pat karstas dienas mijās ar aukstuma periodiem. Medus ienesums pavasarī pa novietnēm  bija ļoti atšķirīgs. Bija novietnes, kur maija beigās liku otru medus telpu, pārsvarā tur, kur tuvumā lauksaimniecības platības, bet meža novietnēs atsevišķas saimes maija beigās bija tik tukšas, ka „grabēja” un nācās pat piebarot, lai tās neaizietu badā.

Jūnija sākumā sākās ļoti labs ienesums no meža, kurš vairāk vai mazāk intensīvi turpinājās visu mēnesi.
Jūlija sākumā ienesums strauji aprāvās un līdz augusta vidum faktiski  stropos neiepilēja ne pile. Medu nekad neatņemu pilnībā, vienmēr magazīnās atstāju pāris medus rāmīšus šādiem gadījumiem un šogad tas attaisnojās.
Atdaleņi jūlijā un augusta pirmajā pusē noteikti bija jāpiebaro. Tie kuri tika piebaroti, iegāja ziemā spēcīgi, tie, kurus sāku piebarot tikai augustā, tika ieziemotas ka rezerves māšu saimītes tikai uz 3-4 kārēm.
Viršu ienesums pagājušogad sākās ne kā parasti- viršziedu sākumā, bet viršu ziedēšanas 2-3 nedēļā.(Šajā sakarā šovasar no viena pieredzējuša profesionāla dravnieka, bišu māšu pircēja dzirdēju skaistu teicienu „Viršos jābūt balles sākumā”, bet kā jau minēts, šogad varēja ierasties arī tad, kad pirmie gabali jau nodejoti🙂 )  Ienesums bija ļoti labs no purva viršiem, bet sila virši sausākās vietās nemedoja. Tas  saistīts ar sauso laiku jūnijā. Dažos Latvijas reģionos jūnijs bija pārmitrs, bet Ziemeļkurzemē tajā laikā valdīja sausums. Viršu medošanai pamati tiek likti jūnijā.
Rudens bija lietains, bet silts, labvēlīgs bišu ieziemošanai. Kopumā medus raža bija nedaudz vairāk par 30kg no saimes, ne puse no 2011.gada ražas. Medus ražu ietekmēja ne tikai ilgi bezienesuma periodi, bet arī saimju novājināšana atdaleņus veidojot. Arī saimes, kuras izmantoju māšu audzēšanai un kā donorus māšu audzēšanas saimēm, protams, vidējo medus ražu samazināja.

Māšu audzēšana
Pirmās mātes tika izaudzētas nedēļu vēlāk nekā parasti un sāka dzimt maija pēdējās dekādes vidū. Neapsēkloto māšu pieprasījums šajā tradicionāli laikā ir ļoti liels un lai arī biju gatavojies, pieprasījums pārsniedza prognozes. Biju saņēmis arī 150 atdaleņu pasūtījumu un šis pasūtījums prasīja ļoti lielu laika ieguldījumu. Šī  iemesla dēļ dažiem klientiem iekavējās pasūtīto apsēkloto māšu piegāde jūnija vidū.  Kopumā mātes sēklojās labi, izņemot jūnija pirmās dekādes beigās/otrās dekādes sākumā, kad sākās ļoti spēcīgs ienesums no meža.
Nebiju prognozējis lielo apsēkloto māšu pieprasījumu jūlijā un augustā.
Jūlija vidū nācās veidot vairākas māšu audzēšanas saimes no jauna, jo saņēmu vērtīgu materiālu no Paula Jungela- 2 un 3 gadīgas pārbaudītas ciltsmātes, kuras tika izmantotas Jungela selekcijas programmā. Centos izaudzēt pēc iespējas vairāk māšu no šiem “dimantiem”. Pateicoties viršu ienesumam, bija pietiekami daudz tranu, mātes labi apsēklojās pat augusta vidū. Vai mātes apsēklojušās kvalitatīvi, varēs vērtēt tikai šajā sezonā.

Selekcija
Aprīļa beigās LLKC Ozolniekos nolasīju lekciju bišu pārraugiem „Bišu selekcija”. Ar lekcijas pieturpunktiem vair iepazīties sadaļā „Raksti” – „Bišu selekcija” (Powerpoint fails).

2012.gadā tika ielikti pamati, lai šogad varētu iegūt kontrolēti sēklotas mātes. Ar LBB atbalstu tika iegādāta divgadīga pārbaudīta ciltsmāte no Kelda Brendsturpa. Tika saaudzētas tranu saimes (KB222 meitas), kuras šogad tiks vestas uz apsēklošanas staciju.
No Paula Jungela (Luksemburga) saņēmu izcilu materiālu- vienu izkoptu Buckfast līniju un samērā svaigu  Anatolica (F3). Par šīm līnijām un citu līniju izvērtējumu uzrakstīšu aprīlī, kad būs zināmi ziemošanas rezultāti. Tika saņemts arī materiāls no Kelda Brendsturpa und Haikes Aumeijeres.

Oktobra beigās apmeklēju  vācvalodīgo biškopju ikgadējo saietu Donauešingenā. Pirmajā dienā piedalījos pilnas dienas seminārā „Profesionālā māšu audzēšana”. Ļoti vērtīga informācija, gan teorētiķu, gan nozares līderu-praktiķu lekcijas.
Nākamajās dienās izstāde un tikšanās ar biškopjiem un selekcionāriem, sarunas pie vakariņu galda ievilkās pēc pusnakts. Galvenais pienesums no Donauešingenas bija tieši šī iespēja tikties ar lieliskiem cilvēkiem un dravniekiem, selekcijas entuziastiem un nozares izcilākajām personībām.
Ziema pagāja inventāra sagatavošanas darbiem. Un, protams, literatūra. Visas grāmatas, kuras plānoju, neizlasīju, tomēr ir sajūta, ka arī teorētiskajā daļā ir sperts solis uz priekšu.

Šogad plānots ierīkot apsēklošanas staciju un iegūt kontrolēti sēklotas Buckfast mātes. Sadarbībā ar kolēģiem ceru iegūt arī savas pirmās instrumentāli sēklotās mātes. Tiks turpināts darbs pie esošā materiāla izvērtēšanas un iepirkts materiāls no vadošajiem Eiropas selekcionāriem.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s